Blog

Mārtiņdienas ēdieni mielasta galdā ir daudz un bagātīgi. Un kā nu ne – Mārtiņdiena ir apkūlības svētki, rudens pilnbrieds. Laiks, kad vēl viss vasarā saaudzētais ir pašā pilnībā, tādēļ arī Mārtiņdienas mielasts ir ļoti bagātīgs. Uz Mārtiņiem noteikti kāva gaiļus un vistas, kas vairāk bija kā ziedojums Mārtiņam, bet mielasta galdam tika kauti arī liellopi, bieži vērsis vai cūka. Šo gaļas dažādību apdzied arī dainas, un tas ir arī likumsakarīgi, jo Mārtiņi iekrīt lopu kaušanas laikā. (Lopiņi ir pieauguši, uzbaroti un pa ziemu tos turēt būtu šķērdēt barību, savukārt, laiks ir gana auksts gaļas ilgstošai uzglabāšanai.) Lopu kaušanas laika simbols redzams arī ķekatu maskās, kur figurē Miesmetis.

Ar Mārtiņdienas mielastu senči centās pateikties par bagāto ražu un to arī atspoguļot galdā.

Ja tika nokauta cūka, tad galdā lika asinsdesas jeb putraimu desas, tika ceptas asins pankūkas, arī gatavots pildītais kunģis. Cūkas kājas vai galva tika vārīta grūdenī. Ar Mārtiņiem aizsākās arī grūdeņa laiks – šo putru vārīja visas ziemas garumā līdz pat Meteņiem. Līdz ar cūkgaļu kā zemes un auglības simbolu galdā tika celti arī zirņi un pupas. Tos ēda gan ievārītus grūdenī, gan atsevišķi.

Grūdenis, Ķūķis, Zīdenis – Gatavosim tradicionālu senlatviešu ziemas ēdienu!

Mārtiņdienas ēdieni mielasta galdā bieži saturēja pākšaugus. Viens no īpašiem Mārtiņdienas ēdieniem bija zirņu pītes – apaļas bumbiņas, kuras gatavoja no sagrūstiem zirņiem, pupām, kartupeļiem, sīpoliem un kaņepēm.

Mārtiņdienas mielastam cepa arī maizi, bez rupjmaizes arī karašu vai baltu maizi un iecepa arī pīrāgus jeb raušus. Šajā vakarā galdā lika arī medu un alu un cepa medusraušus.

Kā jau tradicionālajā latviešu mielastā pieņemts, svētkos rādīja bagātību, dažādību, bet katrs no ēdieniem bija ar nozīmi vai simbolismu. Rādīt zemes bagātību, auglību, gaismu, spēku. Sekmēt un pielabināt, vairot un sekmēt – tā vienā vārdā – godināt.

Rūta Beirote, Zutiņi Zs