Taukšķēti zirņi ir sens latviešu ēdiens, ko bieži gatavo tieši Ziemassvētku laikā. Taukšķēt nozīmē taukos cepināt un parasti šī ēdiena garša ir sāļā. Senlaikos zirņus taukšķēja kopā ar sālītas vai žāvētas cūkgaļas gabaliņiem, ādām, taukiem, arī griuzduļiem, kas palika pāri pēc cūkas iekšas tauku kausēšanas – dradžiem.
Tomēr latvieši nebūt nav vienīgie, kuru galdā tiek celti taukšķēti zirņi. To dara arī Vācijā, Holandē un Lielbritānijā – katrā valstī ar savām niansēm protams.
Visbiežāk gan tieši saldā variantā ar cukuru vai sāļo karameli tiek gatavoti turku zirņi, jo tie ir krēmīgāki, maigāki un dabīgi saldāki. Bet mēs taču neiesim ēst sešus zirņus, ja pašiem savi pelēkie pilni apcirkņi.
Tad nu šoreiz sasmēlāmies drosmi un izmēģinājām arī mēs – kā tad tas būtu ēst zirņus saldā variantā. Atzīsimies, latvieša prātam grūti iedomājami. Zirņi ar cukuru.
Taukšķēti zirņi ar kanēli un cukuru mūsmājās top šādi:
Izmērcētus un izvārītus pelēkos zirņus liekam pannā vienā vai divās kārtās. Apkaisām ar brūno cukuru, kanēli, apslakām ar eļļu un baltvīna vai sidra etiķi. (Etiķi kā vienu no zirņu cepināšanas galvenajām sastāvdaļām bieži izmanto Lielbritānijā.)
Zirņu pannu liek cepeškrāsnī uz 200 grādiem un ieslēdz arī gaisa virpuļrežīmu, ja tāds ir.
Cepot zirņi ik pa laikam jāapmaisa, lai cukurs kūstot nepiedeg. Kad cukurs izkusis un kopā ar etiķi skaisti aplipis zirņiem un tie kļuvuši gana kraukšķīgi – saldie zirņi ir gatavi.
Etiķis ir zināma viltība šajā ēdienā – tas nokož stipro zirņu garšu un dod patīkamu skābumu. Jāņem vērā, ka etiķis cepoties arī izgaro, tā kā to, iespējams, var nākties papildināt.
Ja aizķērušies vārīti zirņi – izmēģiniet! Laba iespēja pārsteigt ciemiņus!

Zirņus pētīja, taukšķēja un garšoja: Rūta Beirote / Zutiņi zs
Varbūt tev būs interesanti arī šie raksti:
Raksts: Taukšķēti pelēkie zirņi un pupas