Burkānu ķīselis ar pienu ir sens Vidzemnieku ēdiens, bet, ja gadīsies nobraukt Latgalē, viņiem to nesakiet, jo latgalieši cītīgi uzstāj, ka viņi to gatavojuši daudz senāk līdz ar to to piedienētos tomēr saukt par tradicionālo Latgales saldēdienu. Mēs nestrīdēsimies. Galu galā vidzemnieki pie latgaļiem un latgaļi pie vidzemniekiem brauca ciemos bieži un gardas lietas veda līdzi. Šis ir arī gudrs ēdiens ziemas periodam. Ja ogu nebija un bijis slikts ābolu gads, tie nebija sakaltēti, burkāni jau allažiņ pagrabā atradās.
Burkānu ķīselis ar pienu ir arī stāsts par bērnību.
Un arī veselas paaudzes stāsts, jo savulaik tika iekļauts arī skolu programmās. Darbmācības stundās meitenēm bija ierasta lieta vārīt burkānu ķīseli. Tā uz brīdi tas pat kļuva teju modes kliedziens, kas nu pabālējis no mūsdienu ēdienkartes. Liekam apakaļ!
- Burkānu ķīseli manai lielai saimei to vāru sekojoši:
Nomizo 4 – 5 brangus burkānus un sarīvē uz smalkās dārzeņu rīves*
Katliņā lej ~1,5-2l ūdens, piešaun burkānus un vāra savas ~15min.
Neliegsimies – burkānu ķīselis daudziem ir arī bērnības trauma, jo bija salīdzinoši viegli to padarīt arī negaršīgu. Ļoti svarīgi to bija rīvēt uz pavisam smalkās rīves. Ja gadījās rupjāk, bieži vien ķīselī peldēja lielāki burkānu gabali, kas dažiem šķita netīkami.
Lai no šīs kļūdas izvairītos mūsdienās – liekam lietā pavisam vienkāršu saimnieces palīgu – rokas blenderi – un turpat katliņā sablendējam burkānus viendabīgā masā. Lai neviens nenojauš, no kā tas pagatavots.
Tālāk burkānu ķīselim ir jāpiedod skābuma nots. Senlaikos skābumam pievienoja dzērveņu, jāņogu sulu. Ja kārojās to maigāku, tad izmantoja ābolu sulu.
- Es šoreiz izmantoju savu iemīļoto cidoniju sulu. ~180gr.
Tā piešķir patīkami stipru un dziļu skābumiņu, kas nav tik ierasts, tādēļ ciemiņi noteikti uzreiz neatminēs, no kā šīs ķīselis gatavots. Pirmie tiks minēti eksotiski augļi – marakujas, apelsīni utt.
- Pievienojam arī ~100gr cukura.
Burkānu ķīseļa galvenais pagatavošanas instruments ir saimnieces mēle 🙂
Burkāni var būt dažāda salduma, tādēļ pašās beigās viss jānogaršo un jāpievieno trūkstošā garša tā, lai ir patīkami saldenskābs. Turklāt, paturot prātā, ka, sabiezējot ķīselī, garša paliek vājāka.
- Tālāk ļaujam uzvārīties un iekuļam ~150gr kartupeļu cietes, kas atjaukta ar ūdeni.
Droši var izmantot arī kukurūzas cieti, ja katls liels vai ēšana paredzēta nākamajā dienā. Cieti iekuļ, pagaida, līdz sabiezē un ņem nost no uguns.
Tad nu atliek vien atdzesēt, ik pa laikam uzšaujot pa pirkstiem garām skrienošajiem bērniem, kas priekšlaicīgi mēģina izķert pa karotei.
Burkānu ķīseli ēd ar pienu.
Bet, ja padarīšana smalkāka – ar putukrējuma cepuri. (Te varbūt novadu atšķirība, Vidzemes pusē vairāk minēts ar pienu ēdams. Latgalē bagātāki ļauži – tur ēd ar sistu putkrējumu. )
Abos gadījumos gardi un brīnumaini. Atlieciet aizspriedumus un izmēģiniet!
