Mārtiņdienas gailis vai Mārtiņdienas zoss – kurš būs tas, ko celsim galdā Mārtiņo?
Par to ļaudis parasti sāk izmest pūku, ieraugot pirmos Mārtiņdienas svinību galda ieteikumus. Un nereti jautā arī mums – kā tad īsti vajag?
No savas puses atbildēsim īsi – izdomājiet, kas esat un kā gribat uzdzīvot Mārtiņos – kā muižnieki vai bauri. 🙂
Lai gan pagānisko svētku tradīcijas gadu gaitā saplūdušas ar kristīgajām, ka ne atšķirt, tomēr dainas mums biežāk teic priekšā šo variantu:
Mārtiņam gaili kāvu
Deviņiem cekuliem:
Tas baroja, tas sukaja
Manus bērus kumeliņus.
Devu, devu Mārtiņam,
Ko es biju solijusi:
Melnu vistu kankarkainu
Ar visiem nadziņiem.
Jā, dainās biežāk pieminēts tieši gailis vai vista. Saimnieks zirgu labsajūtai kauj gaili, saimniece govju veselībai – vistu, kas jau ir pretēji – zemes un auglības simbols. Mārtiņa zīme tiek dēvēta arī par Mārtiņgaili un simbolizē gaismu un uguni (arī vizuāli atgādina ugunskuru).
Bet kur tad Mārtiņdienas zoss?
Nu zoss muižā! Zosi Mārtiņdienā kauj ģermāņu tautas – vācieši, austrieši. Līdz ar to zosi mielasta galdā cēla muižkungi. Un padomājiet paši – tāds vistām pakaļ noskrējies aizelsies gailis vai tomēr jauka tauka zostiņa cepetī… Nu skaidrs, ka muižkungs jau liesus kaulus negrauzīs 🙂
Tādēļ arī šodien, kad pieejami visi produkti, ko vien vēders varētu vēlēties, daudz neprātojiet – Mārtiņdienas gailis vai Mārtiņdienas zoss. Gatavojot Mārtiņdienas mielastu ņemiet to, kas dabonams. Nebūs nepareizi. Šodien Jūs jau variet izvēlēties – klāt svētku galdu pēc Zemnieku paražām vai `pa muižkungu modei`
Mārtiņš bija labs vīriņš
Aiz visiem vīriņiem:
Ne ruden, pavasar,
Pašā maizes laiciņā.
Mārtiņdienas tradicionālie ēdieni:
I am text block. Click edit button to change this text. Lorem ipsum dolor sit amet, consectetur adipiscing elit. Ut elit tellus, luctus nec ullamcorper mattis, pulvinar dapibus leo.
