Mazās kartupeļu klimpas ar pienu mūsmājās sauca arī par kartupeļu kunkulīšiem un tas bija rets, bet ļoti gaidīts ziemas ēdiens.
Omītes jautājums: “Kunkulīšu zupiņu ēdīsiet?” pieskandināja māju ar mazbērnu skaļo brēcienu: “Jāaa!!!” Kartupeļu kunkulīšu jeb klimpiņu zupa bija ko vērts, to parasti vārīja reizē ar cepelīniem jeb `lielajām kartupeļu klimpām`, kā tās mūsmājās sauca (pie vienas kartupeļu malšanas).
Tā kā lielās klimpas parasti vārīja pirmās, kunkulīši, savu kārtu sagaidījusi, bieži vien jau bija palikuši zilpelēki. Bet tam neviens uzmanību nepievērsa, tā vismaz varēja tos labi pamanīt baltajā pienā.
Mazās kartupeļu klimpas ar pienu tapa ātri: Katliņā uzvārīja pienu un ar karoti laida tajā iekšā kartupeļu mīklu. To gatavoja no nospiestiem smalki rīvētajiem kartupeļiem atjauktiem ar stērķeli un sāli. Ja juka laukā, dažkārt piešāva karoti parasto miltu.
Kamēr kartupeļu klimpiņas aprāvās, tās pienā mazliet pajuka, tamdēļ kunkulīšu zupa vienmēr bija pabieza, tumīga. Otrajā dienā jau gandrīz kā putra.
Mēs, bērni, kunkulīšus ēdām, pārkaisot ar cukuru. Vienalga, silti pirmajā dienā vai auksti nākamajā, tas bija gardums. Opim, protams, klāt vajadzēja gaļumaizi vai ķilavmaizi.
Kur mūsdienās varam sastapt mazās kartupeļu klimpiņas? Vācijā, Čehijā, Polijā. Teju pie visām kartupeļus mīlošajām tautām, vien viņi tās dēvē par knēdeļiem, gnoči, arī mazajiem cepelīniem.
Bet, ja tā padomā – cik vienkāršs ēdiens no kartupeļiem un piena ir mūsu mazās kartupeļu klimpas ar pienu. Bet cik gards.
Daudz vērtīgākas par šo recepti mums šķiet ļaužu atmiņas par šo ēdienu.
Tādēļ, iekopēsim arī dažas atbildes no mūsu jautājuma, kā tavā pusē gatavoja mazās kartupeļu klimpas ar pienu?
Ilze S.
“Mūsmājās šitās bij mazās kartupelu klimpas-un vispirms tika izstrēbts tumīgais piens,bet klimpām pēc tam lika virsū sviestu un sāli,bet klāt ēda rupjmaizi ar kilavām.Bet lielām klimpām (kā kotletes) klāt bij miltu mērce no žāvētas gałas,sālītas apceptas siłkes un krējuma.”
Egida P.
“Nekad nebiju iedomājusi, ka klimpu zupe ēdama ar cukuru! Mana vīra vecmamma bija no Latgales un kartupeļu klimpas gatavoja ar ‘circeņiem’ t.i. saceptiem žāvētas cūkgaļas gabaliņiem iejauktiem klimpu masā. Man kā Rīdziniecei tas likās jocīgi, bet, kad pagaršoju, tā tik vien tālāk gatavojam joprojām”
Liene F.
“Man tās pajukušās klimpas pienā (pārsliņu piens) garšo vislabāk…reizēm vienkārši pielej pienu katlā, kur vārīti lielie kartupeļu plāceņi jeb “jēlie”, kurus gatavus sajauc ar saldā krējuma un cepta cauraudzīša kubiņu mērcīti – un ir 2 ēdieni
Mmm bērnības garša”
Silva D.
“Kartupeļu klimpu zupa. Pie omammas vārīja pēc kartupeļu talkas. No kartupeļu masas veidoja frikadeles izmēra bumbiņas. Klāt pieēda skābu krējumu ar sāli, to pasniedza mazajos stikla ievārījuma trauciņos. Vēl bija sālīta siļķe vai cepta žāvētā gaļa.”
Liene F.
” Tos kartupeļu plāceņus mana mamma sauca par “pladiņām” – nosaukums nāk no Tirzas un Iršu puses. Ar gaļu pildītās lielās klimpas – “virtuļi”. Klāt ēda cauraudzīša + krējuma mērci.”
Mirdza V.
“Kartupeĺu klućkas( Madonas pusè. Daźkàrt to masai pievienoja sìki sagrieztu saćurkstinàtu speƙìti vai cauraudzìti”
Marita C.
“Mums tā saucas kartupeļu ķiļķēnu zupa. Vēl bļodiņā ar zupu ieliek sviesta piciņu”
Gita S.
“Mums arī piena kartupeļu klimpas( tā mēs saucām) tapa pēc klučkām( tā mēs saucām lielās klimpas)”
Inguna C.
“Jā,atceros vecmammas gatavotā. Ļoti garšīga. Atceros, kā izspiedām tumšo kartupeļu suliņu ar marles palīdzību, lai klimpas turas kopā”
Līga K.
“Mana omamamma arī vārīja šādas kartupeļu klimpas. Tad bija vēl lielās, pildītās, bet ar biezpienu, ko vispirms izvārīja, tad sviestā apcepa un ēda ar skābo krējumu.”
Dagnija D.
“Mums bija ” spalvainās klimpas “. Nejuka ārā. Bija apaļas…mmmmm,kā garšoja”
Ināra R.
“Mēs arī saucām par klučkām. Vārot bija jātaisa divējādas lielās klučkas: parastās plakanās priekš sevis un bērniem, un vīrs gribēja, lai iekšā iepildu biezpienu – tās sanāca resnas. Varbūt tas biezpiena pildījums nāca no Kurzemes (vīra dzimtā puse) ? Jo arī manas vecāsmammas ar Latgales un Krustpils saknēm tādas manā bērnībā netaisīja.”
Sarmīte J.
“Man garšoja ļoti bet es izzvejoju tikai klimpas un ēdu ar brūkleņu+ ābolu zapti”
Inese A.
“Arī mana bērnība…Mamma bija no Latgales, tēvs- no Sēlijas.Ar mazām kartupeļu piciņām sauca -kartupeļu klimpu zupa, bet iepriekš šai šķidrumā bija vārītas tādi kā kartupeļu plāceņi – biezpiena plācenīšu lielumā.Kad gatavi, apcepa uz pannas un klāt bija žāvētas gaļas gabaliņi, dažkārt ar sīpoliem un krējumu ! Gards viss- ēdiens divām dienām. Atcerējos- tās lielās sauca kumas.”
Ingrīda L.
“Mūspusē kartupeļu klimpu piena putru vārīja no kārtīgi nospiestas rīvētu kartupeļu masas, veidojot stingras apaļas klimpiņas.”
Guntis V.
“Pie mums Ļaudonā vēl tagad sauc par klučkām”
Iveta S.
“Oj, te tok runa ir par kļockom!
Guļbu kļockys- mozòs ar pīnu, lelòs ar mērci!
Lelojom golvònais – loba mērce.
A guļbu bļīnim golvonais lobs krējums!”
Māra V.
“Kļockas (Latgalē). Gatavoja līdzīgi-smalki rīvētus kartupeļus riktīgi nospieda,pielika nospiestajā šķidrumā nostājušos cieti un vārīja pienā (vai vispirms ūdenī un tad pielēja pienu?”
Visus komentārus variet lasīt mūsu Facebook kontā šeit:
