Blog

Kā izvēlēties kvalitatīvu sēklu?

Kā izvēlēties kvalitatīvu sēklu?

Bieži vien no audzētājiem dzirdam sūdzības, ka no veikalā nopirktas sēklu paciņas uzdīgušas vien pāris sēklas vai vienas šķirnes vietā sanākusi  pavisam cita. Kam jāpievērš uzmanība krāsaino sēklas paciņu pasaulē, lai nekļūdītos, nepārmaksātu un iegūtu labu rezultātu savā dārzā?

Šobrīd dažādas sēklas ir iespējams iegādāties gan specializētos sēklu veikalos, gan katrā pārtikas veikalā netālu no maizes plaukta. Un izvēle ir milzumplaša gan šķirņu, gan to ražotāju ziņā. Arī cena svārstās no pārdesmit centiem līdz vairākiem eiro par 10 mazām sēkliņām, iepakotām skaisti apdrukātā papīrītī. Un apdrukai jābūt kvalitatīvai, jo visupirms jau mēs pērkam bildīti uz paciņas.

Šad tad uz paciņas var atrast arī burtus un ciparus, kas norāda sēklu kvalitāti vai dīdzības pakāpi, bet katram ražotājam vai sērijai tie var apzīmēt ko citu.

 

1. Kāda sēkla parasti maksā lētāk?

 

1. Vecs sēklas materiāls.

Sēklas materiālam ir vairāku gadu derīguma termiņš. Tomēr, jo ilgāk sēkla tiek uzglabāta, jo zemāka ir tās dīdzība. Veikali rēķinās ar to, ka visu sēklas materiālu nav iespējams iztirgot vienā sezonā, bet to varēs nākamajā. Tādēļ brīdī, kad ar lielu prieku sastopam veikalā sēklu izpārdošanu, ir vērts uzmest aci derīguma termiņam uz paciņas. Ja tas ir ļoti tuvu, mums ir jārēķinās, ka dīdzība varētu būt ap 50%, ja vien visos uzglabāšanas posmos  – pie izplatītāja, noliktavās, veikalos būs nodrošināti atbilstošie uzglabāšanas apstākļi.

Citkārt jau ražotājs pats iedala sēklu vairākos dīdzības līmeņos, parasti gan apzīmējot to ar burtiem vai cipariem. Sēkla, kam jau ražotājs paredzējis mazāku dīgšanas % maksās lētāk.

 

2. Lēti iepakota un apstrādāta sēkla?

Lētāk maksā ne tikai “vecās sēklas”, bet arī iepakojums. Noteikti esat pamanījuši, ka atsevišķas sēklu  paciņas satur vēl mazākus, hermētiskus iepakojumus, bet citās sēklas ir sabērtas vienkārši tāpat. Sēklu iepakojums nosaka to dīdzību un derīguma termiņu. Ja sēklas ir iepakotas hermētiski, iepakojums nelaiž cauri ne saules starus, ne gaisu, ne mitrumu, to dīdzība saglabājas krietni ilgāk un var uzglabāt vairākus gadus. Maksā arī sēklu apstrāde (mineralizācija un kodināšana). Sēklas var būt iestrādātas mālu un minerālvielu apvalkā, kas satur barības vielas. Droši vien esat redzējuši sēklas brūnā, violetā, zilā vai zaļā krāsā. Šādas sēklas parasti ir apstrādātas ar insekticīdiem un/vai fungicīdiem, lai nu kā, tas nodrošina gan to, ka sēklas neaizies bojā dīgšanas procesā, gan noturību pret slimībām augšanas periodā. Tātad, arī augšanas periodā Jums nāksies mazāk augus miglot vai kā citādāk cīnīties pret dažādām slimībām. Īpaši svarīgi tas ir mazo siltumnīcu īpašniekiem.

Kodinātām vai apstrādātām paciņām ir uzraksti Treated vai Non Treated, citām pat speciālas apstrādes norādes – Fungicide treated

Pavisam smalka sēkla, piemēram, petūnijām vai burkāniem, nereti tiek iestrādāta minerālvielu apvalkā vai pat papīra lentās, lai nodrošinātu tās ērtāku izsēju. Jo retāk smalkās sēkliņas tiks iesētas sākumā, jo mazāk stādi tiks traumēti piķējot.

Profesionālās sēklas nāk lielos hermētiskos iepakojumos. Bet tik lieli apjomi ierindas pircējiem nav nepieciešami. Sēklu veikali mēdz šādas sēklas pārfasēt, tomēr jāņem vērā, ka tiklīdz sēklu iepakojums tiek atvērts, visi “labie” uzglabāšanas nosacījumi beidzas. Ja veikals šādi pārfasētu sēklu neiztirgos tajā pat sezonā, nākamajā gadā tās dīgšanas kvalitāte ne tuvu nebūs garantētajai.

2. Sēkla amatieriem jeb hobijaudzētājiem

 

Gan jau esat dzirdējuši, ka , lai augi izdotos kvalitatīvi un raža liela, sēkla jānoņem no visspēcīgākā auga, no pirmā, lielākā un raženākā tomāta, pirmie 3 lielākie zirņi no pāksts u.tml.

Un tā ir patiesība. Bet kur, jūsuprāt, paliek pēdējie, mazie zirnīši no pāksts gala vai sēkla no vēlāk nogatavojušamies tomātiem. Nu diez vai sēklaudzētāji iestāda un vairākus mēnešus audzē tomātus, lai sēklu ieguvei izmantotu vien 3 lielākos tomātus no pirmajiem ķekariem, vai ne?

Un šeit sākas sēklu dalījums. “Profesionāļi” parasti audzē daudz, tādēļ pērk lielus iepakojumus, meklē labu kvalitāti. Ražotājam ir jāgarantē labs iznākums, citādāk nākamajā gadā šāds “vairumpircējs” izvēlēsies citu ražotāju. “Amatieri” jeb “Hobijdārznieki” visbiežāk nemaz nezina, kādam ražas iznākumam ir jābūt. Ja raža būs maza, augs slimos, neizaugs pietiekami garš vai kā citādi, hobijdārznieks visbiežāk vainos sevi “zaļo pirkstiņu” trūkumā nevis iedomāsies, ka ir iegādājies zemas kvalitātes sēklu no zemas kvalitātes šķirnēm.

 

 

3. Senas vai zemas kvalitātes šķirnes

 

Senākas, pirms daudz daudz gadiem selekcionētas šķirnes nešaubīgi ir labas un saglabājamas, tomēr selekcija katru gadu iet uz priekšu. Selekcionāri veic dažādus uzlabojumus, gan attiecībā uz ražas apjomu, gan arī šķirnes noturību pret dažādām slimībām, tā gan pilnveidojot konkrētas šķirnes, gan radot jaunas.

Tas likumsakarīgi noved pie tā, ka senākas šķirnes bez uzlabojumiem maksā lētāk, bet jaunas un pilnveidotākas – dārgāk.

Daudzi hobijaudzētāji gadu desmitiem pērk vienu un to pašu šķirni, audzē un ir apmierināti ar iznākumu, dažkārt nemaz nezinot, ka var arī labāk. Ir vairākas šķirnes, ko jau sen vairs neizvēlas profesionāļi, bet kuras tiek uzturētas, lai nodrošinātu tirgus “ieraduma pircēju” pieprasījumu. Tomāti Marmande, Jūrmala, kaut vai Vērša sirds – šķirne, ar lieliem, miltainiem, saldiem augļiem, plānu miziņu – tā ir vai katra tomātu audzētāja favorīts. Bet vecā Vērša sirds diemžēl ir maz noturīga pret slimībām, lai arī augļi lieli, no stāda var novākt ne īpaši daudz, augļu plānā miziņa noved pie to kraupja un plaisāšanas. Ar šo niansi mēs sadzīvojam daudzus gadus un esam pieņēmuši. Tomēr ir radīti vairāki atvasinājumi – Uzlabotā Vērša sirds, Aurea F1 un citi šī  tipa hibrīdi, kuros gan saglabāta klasiskās šķirnes labā garša un plānā miziņa, gan novērsti trūkumi.

Likumsakarīgi – uzlabotie varianti ir dārgāki, kā to priekšteči.

Šķirnes kvalitāti nosaka arī ražotājvalsts. Eiropā ir noteikti savi šķirņu standarti. Atbilstošu kvalitāti garantē arī ražotājs. Sēklu ražotāji ir arī Krievijā, Baltkrievijā, Ukrainā, šeit Eiropas standartizācija, protams, netiek ievērota, bet ne tas galvenais. Starp daudzajiem ražotājiem mēdz būt arī haltūrētāji, kas maz pievērsuši uzmanību ne tikai šķirnes kvalitātei, bet arī tam, lai atbilstošu šķirni vispār iepakotu atbilstošā paciņā.  Ir gadījumi, kad viena, klasiski sarkana šķirne vienkārši tiek sapakota dažādu nosaukumu paciņās un kurš neprofesionālis gan pamanīs atšķirību. Hobijaudzētājs novirzes pamanīs vien tad, ja lielu sarkanu tomātu vietā rezultātā izaugs dzelteni ķirštomāti.

Lai nu kā – nav jau slikti, jo pie tomātiem visticamāk mēs tiksim. Vien jautājums – cik mēs samaksājām par sēklu.

Lai šie ieteikumi Jūs neattur no sēšanas un audzēšanas. Vien esat zinoši stāvot pie liela, krāsaina sēklu plaukta, kad acis žilbst no bildīšu daudzuma un sirds sitas strauji, kā gribas pamēģināt visu. Apskatiet arī pārējos uzrakstus uz paciņām un padomājiet, par ko ir vērts maksāt un par ko ne.

 

Raksta autore – Rūta Beirote, Zutiņi z/s stādaudzētava
Foto: personīgais arhīvs un interneta resursi

Pastāsti par mums saviem draugiem

Atstājiet komentāru

Related Posts

Enter your keyword