Garšaugi gurķu marinēšanai – kuri būs vispiemērotākie – to šobrīd mums bieži jautā. Un kā nu ne – ir vasaras beigās, teju katrā mājā šķind burkas, smaržo gurķi un kūp garaiņi no marinādes katliem – ir lielais gurķu konservēšanas laiks. Ielikt pāris burciņas vai pieslānīt pagrabu līdz durtiņām – tas atkarīgs no katras namamātes entuziasma, bet senais ziemeļnieku gēns – gatavot krājumus bargajai ziemai – tas joprojām izpaužas teju katrā no mums.
Konservējot gurķus, parasti izvēlamies garšvielas un garšaugus.
To mērķi galvenokārt ir divi:
- Uzlabot garšu
- Nodrošināt labāku glabāšanos
Tradicionālās garšvielas ir sāls pipari, cukurs. Smaržīgie pipari jeb virces, lauru lapas. Mazliet krustnagliņu un sinepju sēklu.
Daudzas saimnieces garšu dažādībai pievieno arī ķimenes un koriandru.
Tradicionālie garšaugi gurķu marinēšanai ir diļļu kāti un ziedi. Tieši diļļu ziedos un sēklās koncentrējas stiprākā garša. Upeņu lapas, mārrutku lapas un saknes, ķiploku daiviņas. Starp citu, var likt arī ķiploku ziedkātus un ziedus ar sēklsīpoliņiem, ja tādi uz to brīdi vēl pieejami.
Sevišķi pēdējos gados, kad izbaidām garšaugu dažādību, burkās bieži liek arī pētersīļus, baziliku, timiānu, majorānu, arī oregano jeb raudeni.
Interesantu garšu iegūst no piparmētras, bet asumam piešaun čili.
Gurķu mētra atgriežas modē ne tikai salātos, bet arī marinādēs – tā piedod daudz vairāk svaigiem gurķiem raksturīgā aromāta.
Un noteikti nedrīkst piemirst arī par Čāberu jeb pupumētru, mīļi sauktu arī par piparzālīti. Tai piemīt pikanti asa garša un marinādei tā piešķir kreftīgumu.
Savukārt, Estragons jeb Tarhūns ir garšaugs, ko lieto drosmīgas saimnieces. Jā, tas ir tas zaļais, kuplais un jokaini smaržojošais lakstainis dobē. Šo smaržu var vai nu mīlēt vai ne. Lai gan tā smarža ne visiem patīk, gurķu burkās tas iederas pat ļoti un bagātina garšu buķeti. Turklāt vēl palīdz gurķiem būt kraukšķīgākiem.
Drosmīgo saimnieču garšaugs ir arī lupstājs. Vēl viens lapainis ar ļoti specifisku smaržu un garšu, bet noslēpums tas pats – lēnām un mazās daļās. Kā arī kombinācijā ar citiem garšaugiem. Un šī formula darbojas gan gurķu marinādēm, gan gaļas marinādēs.
Garšaugi gurķu marinēšanai, kas palīdz kraukšķīgumam.
Lai gurķi sanāktu kraukšķīgāki, var pievienot arī ozollapas un ķiršu lapas, bet tas jādara uzmanīgi un nedaudz, jo, pārdozējot, var iegūt rūgtenu garšu. Līdzīgi arī, pievienojot ķiršu lapas.
Tāpat šim nolūkam liek arī Estragonu jeb Tarhūnu. Tomēr der atcerēties, ka garšaugi maz ko palīdzēs, ja gurķus marinējot pārkarsēsiet. Kraukšķīguma noslēpums galvenokārt ir un paliks tieši karsēšana – nedrīkst par ilgu. Tiklīdz gurķi sāk viegli mainīt krāsu – jāņem laukā un jāvāko ciet.
Lai nu kā, atcerieties – šis ir pareizais laiks eksperimentiem un – iespēja lietderīgi izmantot savu pavasarī iestādīto garšaugu kasti un dobi. Lai neiet zudībā! Kā arī pāris burciņās iešaut šķipsniņu jaunu garšvielu, lai izmēģinātu, vai šādi ziemā garšas kārpiņas nepriecāsies vēl vairāk!
Kā gurķus marinējam mūsmājās?
Ar katru gadu aizvien bezrūpīgāk. Kārtojam burkās mazgātus gurķus un garšaugus. ( Un nē – dilles un upeņu lapas nemazgājam 🙂 ). Pārlejam ar iepriekš uzvārītu marinādi ( Etiķis, sāls, cukurs, garšvielas) Liekam karsēt lielajā katlā, līdz tie viegli sāk mainīt krāsu, un vākojam ciet. Viss tikai pēc sajūtām, ne precīzi uzņemta laika vai mērītas temperatūras. Burkas sen vairs nesterilizējam, vāciņus nevāram. Cukuru un sāli ņemam parastāko no veikala. Glabājam vēsā pagrabā. Glabājas labi pat vairākus gadus.
Jo mazāka ņemšanās, jo labāks rezultāts – šī teorija mums strādā!:)
Lai gardi izdodas arī Jums!
Mūsmāju iecienītākās receptes uzmeklē te – Recepšu sadaļā
Bet, ja kārojas gurķi vai tomāti no mūsu saimniecības laukiem un siltumnīcām – paskaties mūsu FB profilā – https://www.facebook.com/zutini – tur publicējam, kas šobrīd no saimniecības labumiem pieejams tirdzniecībai.
Bildēja, rakstīja un pastāstīja: Rūta Beirote, Zutiņi zs
