Dēvētas arī par svētajām pupiņām, zaldātiņiem, un cilvēciņiem, šis pupiņu veids ir iekarojis cilvēku sirdis un dārzus. Tomēr mums ir sajūta, ka tās visvairāk audzētas tieši Krustnešu zemēs, īpaši Itālijā un Vācijā
Baltas, skaistas, garenas pupiņas ar nelielu pleķīti pie stiprinājuma vietiņas, ko mēdz saukt arī par nabiņu. Lāsumiņi visbiežāk sastopami koši oranžā, sarkanā, brūnā un melnā tonī, tomēr iespējamas arī variācijas. Daudz šīm pupiņām vārdu un apzīmējumu, kuri lielākoties cēlušies no to izskata. Ko tik katrs nespēj saskatīt nelielajā lāsumiņā pie pupiņas “Nabiņas”.
Visbiežāk mūsu zemē sastopamie vārdi šīm pupiņām ir Bezdelīgas, Cilvēciņi, Zaldātiņi
Vāczemē šīs pupiņas tiek sauktas arī par Kristus pupiņām , tomēr arī tur tām ir virkne nosaukumu: ūsiņu pupas, eņģeļi, svētās pupiņas, Enģeļu gotiņas, krusta pupiņas, krucifiksa pupiņas, sakramenta pupiņas, rožukroņa pupiņas.
Mazliet apaļākas tāda paša raksta pupiņas dēvē par mūķenes nabiņu, un par abām no šīm klīstot leģendas.
PupiņLeģenda
Viena no leģendām vēsta, ka lielajā trīsdesmit gadu karā ( 1625.) Kāds mācītājs apracis Baznīcas krucifiksu un visus baznīcas dārgumus dārzā. Lai šo vietu iezīmētu un reizē noslāptu, tas tai virsū iesējis pupiņas. Diemžēl kara laikā pats mācītājs gājis bojā kopā ar visiem tiem, kas par šo vietu zinājuši. Karam beidzoties draudzes ļaudis gājuši dārgumus meklēt. Ieraudzījuši pupiņas, kam virsū attēlot dieva krucifikss, tie sapratuši, ka šī ir īstā vieta un atguvuši baznīcas krustu un dārgumus. Tādēļ arī šīs pupiņas tiek sauktas par Krusta jeb Krucifiksa pupiņām, par svētajām pupiņām.
Cita leģenda stāsta, ka šīs pupiņas tiek sauktas par Krusta pupiņām. Šī nosaukuma pamatā ir skaista leģenda par zemnieku, kurš pabaroja kādu vientuļu izsalkušo. Atlīdzībā viņš saņēma pupiņas ar krucifiksa siluetu – lai godinātu patiesi kristīgu rīcību.
Tomēr vēl šobaltdien Vācijas zemnieki sauju šo pupiņu mēdz iedēstīt lauka malā vai vagas galā, tā piesaucot veiksmi un labu, bagātīgu ražu.
Lieki piebilst, šīs pupiņas ir ļoti ražīgas un diezgan labi nogatavojās mūsu klimatā – vidēji agras.
Šīm pupiņām arī Latvijā ir daudz nosaukumu.
Paldies visiem tiem ļaudīm, kas atsaucās un padalījās, kā tās tiek dēvētas Jūsu mājās. Un, lūk, centāmies šos visus vārdus apkopot.
- Enģeļpupiņas, eņģelīši ( Lielākajā daļā Latvijas, arī Skultē)
- Cilvēciņpupiņas, Cilvēciņi ( Vidzeme) ( Vijciems) ( Bliska)(Ziemeļlatgale)
- Bezdelīgas Bezdelīgpupiņas
- Vīriņi
- Vīriņu pupas (Vaiņode)
- Velniņi
- Zaldātiņi
- Motociklisti ( Tukums)
- Īrisiņi
- Trusīši
- Ļipiņas
- Gotiņas ( Gūteņis( Latgale)
- Pingvīniņi ( Krāslava)
- Vistiņas
- Kaķastes, Kaķpēdiņas
- Riteņbraucēji ( Limbaži)
- Sarkandupši
- Putniņpupiņas
- Nabītes
- Melnmutītes
- Ģīmīši
- Smaidiņi
- Ķīniešu dieviņi
- Buļpierītes
- Nāriņas
- Raibās gultiņas
Pupiņas pētīja un stāstos klausījās: Rūta Beirote. Z/s Zutiņi
Foto: Edgars Meļķis / R. Beirote
