Augu pārliešana ir populāra gan iesācēju, gan nopietnu stādaudzētāju kļūda, ar kuru saskaramies bieži. Ir virkne augu, kurus mūsu pircēji steidz iegādāt jau agri pavasarī un, līdz izstādīšanai atklātā laukā, turpina audzināt pie sevis uz palodzes. Un tad gadās visādi. Reizēm augs, kādu brīdi audzis, sāk nīkuļot un nobeidzās.
Kā saprast, kas noticis?
Palūkot, kas darās sakņu sistēmā. Ja saknes ir brūnas un viegli notrūkst, tātad, visticamāk stādi gluži vienkārši ir nopuvuši. Tam pie vainas parasti ir pārlieku liels mitrums un nereti arī mitrums kombinācijā ar vēsumu.
Kur tad stādi dabūjuši vēsumu jautāsiet?
Ļoti bieži neuzmanības dēļ. Ja temperatūra ir vien dažus grādus virs nulles, un stādi tiek nesti mājās maisiņā vai vesti vēsā mašīnas bagāžniekā un reizē, tie ir arī ļoti mitri, tikko salieti, tas var nodarīt lielu skādi.
Sevišķi tas raksturīgi pēdējā laika tendencei sūtīt stādus ar pakomātiem. Tas, ka Temperatūra ir + 5 un nedaudz vairāk vēl neko nenozīmē. Naktīs tā nokrīt ap nulli un tā kā paciņa ceļo ilgi un glabājās pakomātā, šis risks ir ļoti augsts. Un galvenais – tas neparādās uzreiz nākamajā dienā. Augi parasti sāk vīst pēc 3 – 5 dienām.
Nē, ne jau vienmēr tas tā gadīsies. Bet ir virkne augu, kas ir īpaši jūtīgi pret vēsuma un pārlieku liela mitruma kombināciju.
Kā mēs to zinām?
No rūgtas personīgās pieredzes. Jo arī paši savās siltumnīcās bieži esam tos pārlējuši 🙂
Augu pārliešana ļoti traumējoša var būt sekojošiem stādiem:
Lavandas
Šis skaistais un smaržīgais augs rotā puķu dobes mūsu sētā. Un Lavandu stādus savā stādaudzētavā piedāvājam iegādāties arī mēs. Gan viengadīgus, gan jau krietni paaugušos – divgadīgos. Jo lielāks un vecāks ir lavandas stāds, jo noturīgāks tas ir pret nelabvēlīgiem apstākļiem un sevišķi – izsalšanu ziemā.
Tomēr stādu veidā lavandas ir ļoti jūtīgas pret mitrumu un pārliešanu. Pietiek pārliet pāris reižu, kad lavandas stādiem jau sāk vīst un atdalīties malējie zari. Tāpat lavandām nepatīk arī vēsums. Tās noteikti nav tie stādi, kurus “nest rūdīt” uz balkoniem.
Baziliks
“Vārgs kā cālis” – tā par baziliku saka mūsu mamma. Mūsu stādaudzētavā baziliku nekad nesējam agri pavasarī. Vien aprīļa otrajā pusē, kad siltumnīcā ir vienmērīgi stabila temperatūra kā dienā tā naktī. Jo arī baziliks ir izteikts siltummīlis un ļoti baidās no pārliešanas. Bet šeit galvenis – bazilikam ļoti nepatīk “duša uz galvas”. Proti, laistot baziliku, nav vēlams liet uz tā lapām. Lielā mitrumā un vēsumā bazilikam metās tā sauktās – melnās kājas. Tas nopūst pie kātiņa.
Čili pipari
Čili piparus sākam sēt jau agri pavasarī, februārī, jo tiem ir ilgs dīgšanas un augšanas periods. Bet arī Čili sākumā ir siltummīļi un tiem ļoti netīk pārliešana. Čili nenomirs uzreiz kā baziliks vai lavanda. Bet tie stāvēs uz vietas un gaidīs labākus dzīves apstākļus. Ja tādi pāris nedēļu laikā nepienāks, tie ļausies nāves skāvieniem, nopūstot pie kāta.
Rodohitoni
Augu pārliešana kaitē arī Rodohitonam. Ak šis skaistais vīteņaugs, saukts arī par vīriešu puķi tā atbilstošās formas ziedu dēļ.
Rodohitons ir vēl viens augs, kura stādus ļoti viegli nomocīt pārlieku lejot, kamēr tie vēl mazi. Arī rodohitonam apstājas augšana un tam nopūst saknes, ja to ilgstoši pārlej.
Rozmarīns
Vairāk mēs esam pieraduši pie situācijas, kad rozmarīns aiziet bojā sausā gaisa dēļ rudeņos, kad to no atklāta lauka pārstāda podos un novieto istabā uz palodzes pie radiatoriem. Bet īpaši jūtīgs tas ir arī pavasaros, kamēr vēl stādiņi ir mazi. Rozmarīns nemīl arī pārliešanu. Ja tas notiek, , rozmarīnam iestājas dīkstāve un ļoti bieži sāk brūnēt un čokuroties apakšējās lapas.
Padomus veiksmīgai stādu audzēšanai meklē mūsu Rakstu sadaļā šeit: Raksti
No marta līdz maijam atsevišķus garšaugus, kurus ir iespējams, piedāvājam iegādāties arī ar Omnivas izsūtīšanu. ,
Pieredzē dalījās: Rūta Beirote, Zutini zs stādaudzētava
Foto: Zutiņi zs stādaudzētava
