Tējas sēne jeb kombuča, kā to modīgā vārdā šobīd mēdz dēvēt, ir viens labs un reti vērtīgs vasaras padzēriens.
Ņem kā gribi, ar ikdienas pārtiku veselīgās baktērijas kunģim un zarnu traktam uzņemam par maz. Senāk to risināja ar skābētu jeb fermetētu produktu lietošanu uzturā. Piemēram, skābēti kāposti ir mūsu klimata probiotiķu bumba. Skābēti tika teju visi produkti ilgstošai uzglabāšanai kā ziemā tā vasarā. Dārzeņi ziemai, piena produkti vasarā, piemēram, vecā labā skābputra.
Bet līdz ar etiķa modi plašumā izvērtās marinēšana, tādēļ skābēšana jeb fermentēšana ir atgājusi otrā plānā. Tad nu nākas uzņemt vērtīgos mikroorganismus modernos veidos. Ar bifidobaktērijām caur jogurtiem un arī ar Kombuču jeb veco labo tējassēni.
Veca tik tiešām šeit būs pareizais vārds, jo ķīnieši tējas sēni pazina jau 200 gadus p.m.e.
Eiropa iepazina divtūkstoš gadu vēlāk.
Ķīnieši to dēvē par brīnumlīdzekli un panākumu atslēgu veselībai un ilgam mūžam.
Kas ir tējas sēne jeb kombuča?
Tas ir mikroorganismu kopums, kurā apvienojušās rauga sēnes un baktērijas vienā varenā simbiozē. Tās pārstrādā cukurus etiķī un spirtos.
Tējas sēnes pagatavošana.
Visērtāk ir tējas sēni no kāda aizņemties. Visviltīgāk – nopirkt gatavu kombuču, daļu izdzert un daļu pārliet burkā un atstāt uz galda – jau pēc pāris dienām virskārtiņā būs uzaugusi sēne. Kad tā pieņemas spēkā, vien jāpabaro ar saldu tēju.
Kā pagatavot tēju tējas sēnei?
Par šo ir pilns internets un forumi ar vajadzīgajām proporcijām. Ir teorija, ka tējas sēnei obligāti vajag melno vai zaļo tēju, jo tā barojas no kofeīna. Citi to apgāž, sakot, ka tējas sēni var audzēt arī jebkurā citā zāļu tējā.
Tāpat bieži vien tiek norādīts precīzs cukura daudzums – uz trīs litru burku pat vairākas glāzes cukura. Rezultātā raudzējums veidojas ļoti stiprs.
Kā darīt ir pareizi, to zina vien ķīnieši.
Lūk, kā tējas sēne jeb kombuča tiek gatavota mūsmājās.
Mums negaršo melnā tēja, tamdēļ izmantojam zaļo tēju. Ļoti bieži to atjaucam uz pusi ar Karkadē ziediem, lai iegūtu patīkami sārtu krāsu un skābumiņu. Šī krāsa patīk bērniem, un nav jādiskutē, kamdēļ jādzer kaut kas brūns, jo rozā limonāde der absolūti visiem.
Tējas proporcijas strikti neievērojam, aplejam pāris karotes tējas lielā krūzē, nokāšam, sajaucam ar cukuru, lai patīkami salds dzēriens, lejam burkā un peldinām sēni iekšā.
Pēc 5-7 dienām dzēriens kļuvis jau gana skābs, to nolejam.
Tālāk seko otrais posms – iegūto šķidrumu sajaucam ar kādu gardu sīrupu vai sulu, piemēram mājas ābolu sulu paturam pāris dienas uz galda un tad liekam ledusskapī. Lai auksts un spirgts, kad prasās nodzerties.
No gardi skābena dzēriena līdz etiķim ir viens solis. Tādēļ ļoti bieži tiekam pie etiķa. Tāpat paņemam arī atpūtu no kombučas – savu mēnesi neaiztiekam, lai dzīvo savā nodabā un savā etiķī.
Kur likt tējas sēnes etiķi?
Mēs izmantojam to šašlika marinēšanai, salātu mērču pagatavošanai – visur, kur vajadzība pievienot etiķi vai citronas ulu / skābi.
Arī tējas sēnes etiķi glabāju ledusskapī, vien nevajag brīnīties, ka uz tā arī uzaug jauna sēne.
Neatkarīgi no tā – gardi vai veselīgi, tējas sēne ir patīkams dzēriens vasarai.
No kā uzmanīties gatavojot tējas sēni?
Der atcerēties, ka tējas sēne jeb kombuča ir dzīvs organisms. Tā ir dzīvotne, kas ēd, barojās un ražo nākamos. Ja kādā brīdī, eksperimentējot ar tējām, burkā ir uzaudzis kas ne visai smaržīgs vai skaists – labāk nedzeram. Jo kas zi, ko mums ir izdevies uzaudzēt.
- Tējas sēnes burku nevar likt uz loga saulē, turam ēnainā vietā uz galda.
- Tējas sēnei vajag elpot – pārsienam ar audumu burku, bet neliekam noslēgtos vākus. Tā nosmacēsim dzīvo organismu un reizē tiksim arī pie zemspiediena bumbas. 🙂
- Kārtīgi izšķīdinām cukuru, lai veselie graudiņi neapdedzina sēni.
- Sargājam no mušām – tām patīk sadēt oliņas uz sēnes un tad jau burkā ātri vien piedzimst pavisam cita, nevēlama dzīvība.
- Ir absolūti normāli, ja tējas sēne nepeld burkai pa virsu. Tā var arī gulēt apakšā un virspusē veidoties jauna sēne. Par to, ka viss norit pareizi, liecinās mazie burbulīši rūgšanas procesā.
- Nogulsnes un duļķi arī ir normāla parādība, kas rodas fermentēšanas procesā. Nolejot tos vienkārši nokāšam.
- Nepiemirstam – kad uzvārīta un sagatavota jauna tēja, ‘pielejam tai klāt nedaudz vecā šķidruma, lai tēne labāk saprot, kas tai jāgatavo.
Lai garšīgi un izdodas!
Rakstu sagatavoja: Rūta Beirote, Zutiņi zs
