Kāpelējošās pelargonijas

Kāpelējošās pelargonijas

Kāpelējošās pelargonijas

Kāpelējošās pelargonijas tirdzniecībā piedāvājam jau otro gadu. Tās nešaubīgi mūs priecē ar savu krāšņumu, pārsteidz ar izmēru un kuplumu. Tad nu ļaujiet padalīties arī ar šī gada audzēšanas novērojumiem.

Šogad terases podos pelargonijas stādījām 3 piegājienos. Aprīlī, uzreiz tiklīdz palika silts, maija sākumā un pirms Jāņiem. Lai gan mēslojām vienādi, atšķirība bija grandioza. Jāņos stādītās saņēmās kuplumā, uztaisīja arī auguma atspērienu, tomēr salīdzinājumā ar agri iestādītajām, sasniedza vien ~ 50 cm augstumu.

Secinājums: Jāiestāda ļoti laicīgi

Kāpelējošās pelargonijas jāiestāda pēc iespējas ātrāk, arī tad, ja laukā vēl auksts – tad var paturēt uz palodzes.

Svarīgs ir arī plašs pods. Ja nav iespējas tās izstādīt uzreiz lielajā podā, vēlams to iestādīt vismaz lielākā podā kā stāda podiņš (starppodā). Ja pelargonija jau laikus varēs attīstīt sakņu sistēmu, un vēlāk tai  ātrāk sāksies arī auguma uzrāviens.

Vienmērīgs mēslojums

Vēlams kāpelējošās pelargonijas labi un vienmērīgi mēslot. Praktizējām reizi 5 dienās dot mēslojumu augumam un mēslojumu ziediem, rezultāts labs. Tiklīdz nojaucām sistēmu un piemirsām apmēslot pāris nedēļas, iestājās ziedēšanas pārtraukums – pelargonija sāka intensīvi veidot jaunus ziedus un kādu laiku lapu apjoms pārsniedza ziedu daudzumu. Tas gan nekādi nemazināja kāpelējošās pelargonijas krāšņumu.

Vecie ziedi jāizlauž

Kāpelējošā pelargonija zied tik intensīvi, ka birstošās ziedlapiņas sakrājas uz lapām un šogad, slapjā laika dēļ, veidojās puve. Veco ziedu aplaušana veicina arī jauno ziedkopu attīstību.

Augustā mitrajās un lietainajās nedēļās ziedi pielija un dažvied veidojās puve un miltrasas aizmetņi pašos ziedos.

Regulāra laistīšana

Nevajadzētu ļaut augam iekalst, jo, ja tas gadījies, sāk dzeltēt krūma apakšējās lapas.

Jāpiebilst, ka kāpelējošā pelargonija ir ļoti mitrumprasīga, jo lielāks izaug krūms, jo ātrāk “ izdzer visu ūdeni” podā.

Saule, aizvējš un lietus uz galvas

Ja salīdzinām vienā laikā iestādītos podus, no kuriem viens atradās atklātā terasē, bet otrs zem jumta aizvējā – atšķirība ir. Kā jau visām puķēm, arī kāpelējošajām pelargonijām labāk tīk silta saulīte un aizvējš. Ja lapas sausas, neveidojas slimību aizmetņi. Āra terasē esošā kāpelējošā pelargonija `iepauzēja ar augšanu` mitrajās un vēsajās nedēļās, kamēr draudzene zem jumta tikmēr stiepās augumā.

Viens vai divi stādi podā?

Lai veidotu kuplumu, mēs stādījām divus, bet par šo metodi vairs neesam tik pārliecināti. Krūmi vasaras otrajā pusē izvērtās tik raženi un lieli, ka sāka plesties resnumā, grūti tos bija vadīt uz augšu. Un te vēl viena būtiska likumsakarība:

Raženu augumu kāpelējošajai pelargonijai  var panākt labi piesienot!!

Jo skrupulozāk mēs to sējām pie mietiņa, jo cītīgāk tā kāpa.  Tajā pat laikā zari un krūmi, kuriem ļāvām augt pašplūsmā vai vienkārši atbalstīties, garumā stiepās krietni slinkāk. Tas ir likumsakarīgi, jo augs, ja neredz iespēju labi pieturēties, vai nav labi atsiets augstumā, labāk veido resnaku un kuplāku stublāju.
Līdzīgi ir arī ar ložņājošajām pupām.

Jebkurā gadījumā par šī gada rezultātu esam gandarīti. Tik krāšņu ziedu mākoni kā kāpelējošās pelargonijas, neviena cita šķirne nespēj iedot.

Kāpelējošās pelargonijas audzēja un ar ziediem lepojās: Rūta Beirote, ZS Zutiņi stādaudzētava

Pastāsti par mums saviem draugiem

Atstājiet komentāru

Related Posts

Enter your keyword