Blog

Biguzis jeb maizes zupa ir viens no latviešu nacionālajiem ēdieniem, kuru ar laiku plānots ierakstīt arī  Eiropas aizsargātas ģeogrāfiskas cilmes vietas reģistrā. Bet, kamēr vēl esam ceļā uz to, varam izmēģināt dažadus tā variantus.

Biguzi dažādos Latvijas novados dēvē dažādi, arī par Biguci, biguci, bigūzi, bigi. Arī gatavošana atšķiras – kas izmērcē maizi sulā un ēd ar ābolu ievārījumu, kas berž caur sietu un uzvāra. Ar cik saimniecēm runāsiet, tik versiju biguzim būs.

Lūk, kā biguzis jeb maizes zupa top mūsmājās.

Ziemā, kad šo ēdienu gatavojam (biguzis ir arī viens no tradicionāliem Ziemassvētku ēdieniem.) svarīgi ir uzņemt vairāk vitamīnu, tamdēļ dzērveņu biguzi izvēlamies gatavot nekarsējot.

1. Pastāvējušu rupjmaizi sagriežam mazos kubiciņos.
2. Liek uz pannas, apkaisa ar brūno cukuru un pacepina, līdz cukurs izkusis un maize apcepusies brūna. Var lietot arī medu, vien tam jābūt šķidram, lai vienmērīgāk varētu apslacīt visu maizi, turklāt, ar medu nedrīkst pāršaut pār strīpu, lai biguzis nesanāk pārāk salds.
3. Svaigas dzērvenes sablendē ar ūdeni 1:1. Ja lietojam purva dzērvenes, kas ir skābākas, ūdeni var ņemt arī vairāk.
4. Bļodā liek maizi, dzērveņu vai citas sukādes (tik pat labi plūmes un rozīines)
5. Pārlej ar dzērveņu masu tā, lai maize pārklāta, bet virspusē peld maizes kubiciņi

Kad biguzis savas 15 minūtes ievilcies, laiks to noprovēt, lai saprastu, cik saldu putukrējumu piekult. Ja dzērvenes stipras un skābenas, putukrējumam liek vairāk cukura.

Zināšanai: 

Tradicionālajās biguža receptēs daudz figurē āboli, jo tieši āboli un dzērvenes ir mūsu vietējie ziemas augļi. Tādēļ biguzim klāt var likt kā žāvētus, tā svaigus ābolus un to ēst ar ābolu ievārījumu, kas uz pusi atjaukts ar putukrējumu.

Cidonijas ir vēl viens nenovērtēts mūsu ziemas auglis. Biguzi dzērveņu vietā var pārliet arī ar atšķaidītu cidoniju sulu vai sīrupu.

Biguzis jeb maizes zupa parasti tiek ēsta ar putu krējumu.

Bet, ja to uz savu pusi stundas ieliek pacepties cepeškrāsnī, to var pasniegt arī siltu kopā ar lielu bumbu vaniļas saldējuma.

Biguzis visbiežāk tiek uzvārīts pirms pasniegšanas līdzīgi kā to dara ar klasisko maizes zupu. Tomēr daudz interesantāk ir, ja to ēd nevārītu vai ceptu.

Un pats svarīgākais!

Garšīgam Biguzim vajag labu, kārtīgu rupjmaizi. Ķieģelīši un sēkliņmaizes te nederēs. Jo gruntīgāka un stiprāka, jo gardāk.

Kā izcept labu rupjmaizi?

Recepte te: Rudzu rupjmaizes recepte.

Priecē komentāri, ko mums atstāj lasītāji. Lūk, viens:

Mārite V.
Manā (tālā) bērnībā par biguzi sauca paēdienu, ko gatavoja pavisam primitīvi: sagrieza kubiņos , visbiežāk, rupjmaizes galiņus, arī kādu pacietāku riku, pārkaisīja nedaudz cukuru un uzlēja vārošu ūdeni. Uzlika vāciņu un ļāva nedaudz ievilkties. Mēs, bērni, ēdām kārām mutēm. Citviet to sauca arī par PIGARICU.

Sandra A.
Mans tētis karstās vasaras dienās mēdza uzēst bigūzi , vismaz viņš to tā sauca – sakaltētiem rupjmaizes kubiciņiem uzlēja aukstu akas ūdeni , piebēra cukuru un mielojās .

Biguzi cepa: Rūta Beirote, Zutiņi zs