Kā audzēt pupas? šo jautājumu mums uzdod bieži, lai gan paši mēs esam vien ceļa sākumā un ķeram šo pieredzi, kurp vien dodamies. Šoreiz, pateicoties starptautiskās kustības Slow Food tīklam – Slow beans, esam uzaicināti dalīties pieredzē un smelties prasmes Bulgārijā – slavenākajā pupu audzēšanas ciematā – Smiljanā. Nu kurš gan nezina Smiljanas ciema pupas – pašas slavenākās pupas Bulgārijā un dienvideiropā.
Kā audzēt pupas mazajā kalnu ciematā – to mums stāsta paši vietējie. Lūk, mazs atstāsts.
Smiljana ir kalnu ciemats, kur teju visi tā iedzīvotāji nodarbojas ar pupu audzēšanu. Tas no viņu iztikas avota nu kļuvis arī par dzīvesveidu un galveno lepnumu. . Šis mazais kalnu ciems uzsver savu īpašo kalnu klimatu, ko viņi paši uzskata par ļoti piemērotu tieši pupu audzēšanai. Tomēr izaicinājumu daudz. Lai gan ciemā pupas audzē katrā mājā un iespējamajā zemes pleķītī, tomēr audzēšanas apjomi katru gadu lēnām samazinās. Ļaudis noveco, spēku paliek mazāk. Jaunatne šeit uz dzīvi bieži nepaliek.
Bet stāsts šoreiz par tehnoloģiju.
Pupu audzēšana ir roku darbs.
Vienīgais, kur tiek izmantots mehanizēts darbs, ir zemes aršana. Visi tālākie procesi notiek ar rokām – pupu sēšana, kaplēšana, ravēšana, novākšana.
Pupu audzēšanai ap mājām tiek izmantota sena trīsvienības tradīcija – vagās tiek stādītas pupas, kartupeļi, un kukurūza vai ķirbji.
(Mazliet citādāk, kā amerikāņu trīs māsu ideja.)
Izvēlēto kultūru uzdevums šoreiz ir nodrošināt zemes dabīgo mēslošanu un tie arī ir pamata augi, kas tiek izmantoti ikdienas uzturā.
Šīs rindas tiek veidotas gan lai nodrošinātu augsni ar dabīgajām minerālvielām, ko paši augi saražo, gan lai veidotu veiksmīgu gaisa plūsmu, jo, kā uzsver paši Smilanas iedzīvotāji, viņu pupu izmēru un kvalitāti nodrošina tieši gaisa mitrums, kas nāk no kalniem un upes. Tas ir pats svarīgākais gan augšanai, gan īpaši ziedēšanas periodā. Tamdēļ arī visus lielākos stādījumus iedzīvotāji cenšas veidot tuvāk ūdenim. Gaisa mitrums palīdz veiksmīgāk pupām apputeksnēties, ja temperatūra paceļas virs 25-27*C, putekšņi izžūst un pākstis neaizmetas.
No upes var izmantot arī ūdeni laistīšanai. Tas noteikti palielina pupu ražu un uzlabo kvalitāti. Lai gan pupām ir dziļa sakņu sistēma, un tās spēj uzsūkt ūdeni arī no dziļākajiem augsnes slāņiem, tomēr Smiljanas iedzīvotāji ļoti lepojas ar savu pupu kvalitāti, tik lielas un gardas nav citos reģionos.
Lielākā daļa audzēto pupu ir garās kāršu pupas. Tām izmanto maikstis no mežiem. Tur, protams, jāsaņem pašvaldības atļauja, kas beigās izmaksā 20 centu par vienu pupu maiksti.
Pupas sēj vagās, mazās čupiņās pa sešām pupām, vidū paredzot vietu maikstij. Ar domu, ja kāda neuzdīgs vai nokapās krusa, lai pārējās paliek.
Pret pupu sēju šeit neizturās vieglprātīgi. Tā kā viena kilograma Smiljanas pupu cena ir 8-11Eur, tad arī sēklas resurss ir gana dārgs un tiek taupīts.
Kā arī viena pupiņviltība
– vienā čupiņā liek dažādas šķirnes. Tas nozīmē dažādus ziedēšanas un ienākšanās laikus, kas atkal var glābt, ja ir nelabvēlīgi laika apstākļi.
Kad laiks spraust maikstis? Iedzīvotāji smej, kad pupa ir uzdīgusi, un tās galotne sāk mest pirmo loku, tas nozīmē, ka tā aicina saimnieku palīgā.
Nezāļu problēmu risina ar vienīgo efektīvo bioloģisko līdzekli – kapli.????
Bet tādēļ arī izaudzēt var tik vien, cik viens cilvēks izkaplēt.
Pupas vāc septembrī. Vispirms nogriež ar sirpi no saknēm un ļauj nokalst un nobriest uz lauka. Tad nes mājās, klāj audumus, izdauza ar nūjām un vējā izvētī no pelavām.
Pupu pākstis šeit nelaiž zūdībā.
Tās sasmalcina un izmanto kā barību govīm.
Pašas pupas glabā vēsumā, tomēr visiem pircējiem rekomendē tās ievietot saldētavā uz vismaz 24 stundām, ja plānots tās turēt ilgāk par mēnesi.
Atkarībā no lauku novietojuma pupu sēklgrauži ir problēma arī te, tomēr te neviens to neuztver kā kritisku. Vienkārši kā nepareizu pupu uzglabāšanas blakusparādību.
Bet, kā ēd pupas Bulgārijā, to pastāstīsim nākamajā pupiņrakstā, ja būtu notīgi zināt, sekojiet līdzi tepat Rakstu sadaļā
Pieredzē dalījās: Rūta Beirote
Foto: Rūta Beirote
