100. diena zirņu sēšanai parasti iekrīt aprīļa sākumā.
Zinot, ka ar zirņu sēšanu un audzēšanu nodarbojamies ne pirmo gadu, ik pavasari saņemam jautājumus – kā ar šo seno latviešu tradīciju – sēt zirņus gada 100. dienā. Vai mēs to piekopjam?
Uzreiz jāteic, mēs ļoti turam cieņā mūsu tradīcijas, cenšamies tās izpildīt un pastāstām par to arī citiem. Bet, tajā pat laikā, mēs tradīcijas cenšamies izvērtēt un arī saprast to rašanās iemeslus.
Kamdēļ radusies šī tradīcija – censties zirņus iesēt tik agri, to jau atbild pats teiciens:
“Zirņi jāsēj gada 100. dienā, tad tie nebūs tārpaini”
Un tam ir arī loģisks izskaidrojums. Atkarībā protams no šķirnes, zirņi savu gatavību sasniedz 60 – 90 dienās. Agrāki parasti ir zemie cukurzirņi – tieši tas, ar ko gribam panašķēties jau ap Jāņiem. Tas nozīmē, ka arī ziedēšanas laiks tiem ir agri pavasarī, kad zirņu tinējs vēl nav līdz galam pamodies un uzsācis savus posta darbus.
Tātad uzskats: agrāk iesēsi, tārpi nepaspēs ieviesties, ir pareizs.
Bet vienmēr ir jāņem vērā vēl viens būtisks nosacījums. Kurā Latvijas malā Jūs atrodaties un cik ļoti ir iesilusi zeme un gaiss. Zirņu sēšanai zemes optimālajai temperatūrai būtu jābūt vismaz ap/virs 5*C. Atsevišķām šķirnēm citādāk.
Kamēr Liepājas reģionā šāda temperatūra nereti ir teju visas ziemas garumā, Vidzemes pusē 100. gada dienā ar garantiju vēl būs sniegs.
Nevērtējot ar prātu, bet tikai ar emocijām šo tradīciju, ļaudis bieži iedzīvojas neražā – zirņi sapūst vagās, uzdīgst tikai daži. Ļoti bieži diemžēl pie tā tiek vainots slikts sēklas materiāls nevis neapdomība.
Tāpat, ne visi gadi ir vienādi. Dažkārt arī tajos rajonos, kur vienmēr šī metode ir izdevusies, mēdz būt par aukstu vai slapju konkrētajā gadā. Un jā – te likumsakarīgi nonākam pie pārlieku liela mitruma. Zirnim vajag mitru zemi, lai tas uzdīgtu. Tomēr, ja gadīsies lietaini apstākļi un vagās būs par daudz mitruma, vēsajā zemē zirņi ar garantiju sapūs.
100. diena zirņu sēšanai mūsmājās netiek praktizēta arī lielo pelēko zirņu sējai. jo atrodamies Vidzemē – Krimuldas novadā, un ap šo laiku mūsu laukos tiem vēl ir par aukstu. Mēs sagaidām laiku, kad zeme ir iesilusi, tomēr joprojām pietiekami mitra.
Savam priekam un ātrai ēšanai aprīļa vidū pie mājas sienas saulē un aizvējā iesējam pa vadziņai, piesedzot ar agrotīklu. Bet arī – tas ir aprīļa vidus, kad Bricis vairs nesola sniegus un lielus salus.
Bet – nepiemirstiet, ka zirņus var sēt arī siltumnīcā gar malu. Tur gan to var darīt jau martā. Kamēr būs jāstāda tomāti, šie jau būs izauguši vai arī vismaz līdz gatavībai spēs sadzīvot.
Zirņu pārdomās dalījās: R.Beirote
Lielos brūnos zirņus piedāvājam iegādāties ziemā – Ziemassvētku maltītēm. ( Skatiet matīšu variantus “Recepšu sadaļā”)
