Blog

Zaļie tomāti – kas jāņem vērā to izmantošanā?

Zaļie tomāti – kas jāņem vērā to izmantošanā?

Zaļie tomāti – izmantot vai tomēr ne un kādas ir drošākās receptes – par to daudz tiek runāts vasaras beigās.

Tomātu ražība ir ļoti atkarīga no vasaras. Ja tā sausa un saulaina, puves siltumnīcā iemetās vēlāk un tomātu ražu mēs varam baudīt ilgāk. Ja vasara mitra, dažkārt lakstu un augļu puves siltumnīcu skar jau augusta vidū un negribot mums nākas novākt ļoti daudz zaļu tomātu jau vasaras vidū.
Daļu no tiem, protams, varam vel lēnu garu nogatavināt, bet, lai mazinātu izaudzētās ražas zudumus, daļu zaļo tomātu varam arī iekonservēt ziemai.

Tomēr der atcerēties pāris lietas, pirms uzsākam konservēšanas procesus.
Varbūt sāksim ar stereotipu atspēkošanu.

Stereotips: `Zaļie tomāti ir indīgi tāpat kā zaļie kartupeļu bumbuļi`

Vai zinājāt, ka tomāta zaļie augļi patiesībā ir viltīgs aizsargmehānisms. Šādi tomāts aizsargājas no savu augļu zaudēšanas. Kamēr tie vēl nav gatavi un sēklas nav nobriedušas, augļu krāsa ir zaļa, lai neviens tos nepamanītu starp lapām. Tāpat zaļie tomātu augļi satur indīgo alkaloīdu solanīnu , kas pēc garšas ir rūgts un nepatīkams un lielos apjomos arī indīgs, izraisot dedzināšanu kaklā, rūgtu garšu mutē, sliktu dūšu, vemšanu. Šādi tomāts aizsargājas no visiem, kas gribētu to apēst pirms laika – pirms tā bērni – sēklas ir gatavas.
Te gan jāteic, ka, lai šādus simptomus iegūtu, ir jāapēd krietni daudz solanīna un tik daudz zaķu bumbuļu pa spēkam apēst būtu vien dzīvniekam nevis cilvēkam.
Bet tiklīdz sēklas ir nobriedušas, tomātu krāsa mainās uz sarkanu, dzeltenu, oranžu – uz košu tā, lai visi to var pamanīt. Arī garša kļūst salda un patīkama, sak – nāciet visi, ēdiet, ņemiet, nesiet tālāk – ēdot un plosot augļus, izsējiet sēklas pēc iespējas tālāk un vairāk!

Kartupeļu zaļos ziedu bumbuļus noteikti nevajag ēst, bet ar zaļajiem tomātiem viss nav tik traki.

Pirms gatavošanas zaļos tomātus nepieciešams sašķirot.

Lai saprastu, kam kuri tomāti būs piemēroti, pēc siltumnīcas novākšanas tomātus nepieciešams sašķirot.

  1. Tie, kas nedaudz sāk krāsoties vai ir manāmas krāsošanās pazīmes – liekami gatavoties.
  2.  Piengatavībā esošos tomātus (bāli zaļi) varam vārīt mērcēs, zaptēs un čatnijos.
  3. Negatavos, ļoti zaļos tomātus, kas parasti ir mazāki no pēdējiem ķekariem, varam gatavot lielākā ūdens daudzumā – skābēt un marinēt. Tie satur visvairāk solanīna, tomēr nomērcējot tos ūdenī un pēc tam marinādēs, solanīna daudzums augļos samazinās.

Šos, ļoti zaļos, negatavos tomātus pirms gatavošanas ir vēlams noblanšēt, neatkarīgi no tā, cepsiet tos vai marinēsiet. Šādi samazināsim rūgto garšu ēdienā.

tomāti kwintella

Zaļie tomāti – ēst vai neēst? 

Uz šo jautājumu atbildes īsti nav. Jā, tie satur visvairāk solanīna, kas nav vēlams. Tomēr, lai tas kļūtu organismam kaitīgs, būtu jāapēd ļoti daudz šādu zaļo tomātu un jādara tas regulāri. Parasti tā tas nenotiek. Līdz ar to zaļo tomātu ēdienus varam pieskaitīt pie tiem, kurus latvieši lieto uzturā zinādami, ka īsti labi jau nav, bet mēs tā vienmēr esam darījuši. Manuprāt, populārākais no šādiem produktiem ir murķeļi jeb bisītes. 🙂

Rezumējot par zaļajiem tomātiem:

  • Sašķirojam zaļos un piengatavibā esošos.
  • Pavisam zaļos nomērcējam un noblanšējam, lai mazinātu solanīna saturu. Kā arī izmantojam receptēs, kur paredzētas marinādes.
  • Nelietojam zaļo tomātu ēdienus regulāri un lielos apjomos.

Lai izdodas! Un, lai šādi arī izdodas samazināt pārtikas atkritumus. Jo, ja reiz mēs esam ko izaudzējuši, nebūtu prātīgi to aizlaist zudumā.

Pārdomās un padomos dalījās: Rūta Beirote
Foto: R.Beirote Zutiņu saimniecība un virtuve

 

Mēs lietojam zaļos tomātus, vāram ķoncīšus, ķempelīšus, čatnijus, vīriešu zaptes un pat brīnumgardu ievārījumu.

Mūsu iecienītākās zaļo tomātu receptes meklē tepat RECEPŠU SADAĻĀ.

Pastāsti par mums saviem draugiem

Related Posts

Enter your keyword