Garšaugi uz palodzes vienmēr ir neliels izaicinājums, jo garšaugs tomēr nav istabas augs, tam vislabprātāk patiks saulainā balkonā vai terasē, kur svilpo vējs un ir nodrošināts āra gaisa mitrums.
Bet nekas nav neiespējams – sevišķi vasarā.
Pāris iemeslu, kamdēļ audzēt garšaugus uz palodzes:
- Esot rokas stiepiena attālumā, tie daudz biežāk nonāk uz pannas,
- Daudzi garšaugi ir ļoti krāšņi un papildina virtuves interjeru,
- Smarža – tā piepilda virtuvi un priecē mūs.
Garšaugi vislabāk tomēr jūtas saules pusē – ēnā vai pusēnā tiem īsti nebūs pa prātam.
Kas derēs arī tiem, kam nav zaļo īkšķīšu
Piparmētras. Šis augs izturības ziņā pielīdzināms nezālei, un arī uz palodzes ir grūti iznīcināms 🙂
Svarīgi to: neiekaltēt. Galotņot. Regulāri izmantot, samazinot zaļās masas pajomu. Izvēlēties piemērota izmēra podu. Kad pods paliek par šauru, pārstādīt jaunā podā mazu daļu no auga un sākt no jauna.
Vienā podā vēlams stādīt garšaugus ar līdzīgām prasībām. Piemēram, mitrumu mīlošo un skarbo piparmētru nevajadzētu stādīt kopā ar maigo un trauslo, sausummīli – baziliku. Pārlieku mitrā podā tas nīkuļo un saķer puvi.
! Īpaši jūtīgi pret pārlieku lielu mitrumu ir baziliks un lavanda. Pārlieti, tie nīkuļo un ātri aiziet bojā.
Starp citu – ļoti labi interjerā izskatās arī vairāki garšaugu podi – katram auga veidam savs.
Podus vēlams izvēlēties gana lielus, lai pēc kāda laika auga saknēm nepaliek par šauru. Ja tas tomēr notiek vasaras vidū, un augs sāk dzeltēt vai nīkuļot – laiks pārstādīt lielākā podā vai, samazināt auga apjomu, pārgriežot tā ceru ar nazi un iestādot atpakaļ pusi vai trešdaļu.
Ja vēlaties garantētu rezultātu, rekomendētu augus nevis sēt pašiem, bet izvēlēties jau gatavus stādus tādiem augiem kā:
Timiāns, rozmarīns, oregano, pupu mētra, piparmētra, sālszāle, citronzāle.
No sēklām droši paši variet sēt visus lapaiņus: Dilles, baziliku, pētersīļus, maurlokus.
Ko darīt rudenī – daudzi garšaugi pēc ienešanas telpā tomēr aiziet bojā..
Audzējot garšaugus istabā, tos var ik pa laikam apsmidzināt ar ūdeni, lai nodrošinātu pietiekami bagātīgu mitrumu. Ļoti svarīgi to darīt ir ziemā, kad sākas apkures sezona un telpās valda silts un sauss gaiss.
Ļoti svarīgi tas ir Rozmarīnam un pupu mētrai. Arī timiānam.
Nebēdājam, ja garšaugi nepārdzīvo Ziemassvētkus. Lielākā daļa no augiem ir “garās dienas “augi – cēlušies no vidusjūras zemēm, kur saules gaisma ir pietiekama cauru gadu. Mums Latvijā tā nav. Ap ziemas vidu atsevišķiem garšaugiem uz palodzes vienkārši sāk pietrūkt gaismas un tie aiziet pie miera.
Uz palodzes var audzēt arī Salviju, tikai to vēlams stādīt atsevišķi, izraugoties gana lielu podu.
Uz palodzes var audzēt lielāko daļu garšaugu, ja vien izvēlās tiem atbilstoša izmēra podus, un ir pietiekama saules gaisma, tomēr jāņem vērā, ka tik raženi un lekni kā dobēs vai terases podos tie nebūs. Bet tas nekas! Nevajag jau ar.
Uz palodzes var audzēt arī Salviju, tikai to vēlams stādīt atsevišķi, izraugoties gana lielu podu.
Arī garšaugi uz palodzes ir jāmēslo!
Bez papildu mēslojuma tie jau vasaras vidū nonīks un nodzeltēs. Jo ilgāk un lielāks augs aug, jo vairāk tam vajag ēst un dzert – mitruma un minerālvielu.
Lietas nevajag sarežģīt. Mēslojumu augiem var nopirkt arī jebkurā pārtikas veikalā. Izvēlamies to, kas norādīts ēdamiem dārzeņiem un ievērojam devas – viss būs ok.
Garšaugi maina garšu
Tas bieži notiek tad, ja esam ļāvuši tiem izziedēt. Kad augs izzied, tā galvenais uzdevums ir nevis veidot skaistu, kuplu krūmu un dzīt atvases, bet gan nogatavināt un izsēt sēklas, tātad, lapas paliek sausas un stublājs sakalst, lai vieglāk nodrošinātu sēklu izsēju.
Šinī brīdī pazūd spēcīgās smaržas, mainās garšas, bieži vien parādās rūgta piegarša.
Otrs brīdis, kad pasliktinās auga garša ir, ja augam sāk trūkt barības vielas jeb mēslojuma,
Garšaugi uz palodzes – veiksmes atslēga – ēšana!
Lai augu krūmi izdotos krāšņi un veselīgi, tie regulāri jāgalotņo.. Tātad – leitojam uzturā ne tikai auga lapiņas, bet ik pal aikam nokniebjam arī galotni. Tas gan veicinās auga kuplošānu, gan neļaus attīstīties ziediem.
Augi, kuriem pilnīgi noteikti nedrīkst ļaut izziedēt, ir:
Baziliks, stēvija, pētersīlis, majorāns, piparmētra, izops.
Interesantākie garšaugi:
Sālszāle
Dārzeņveidīgs lakstaugs, ieceļojis no tālās ķīnas, kur to lieto līdzīgi kā sīpollokus. Griež salātos, pievieno zivs ēdieniem, bet visbiežāk apviļā miltos un cep eļļā kā pokčoi salātus vai spinātus
Limonādes zāle jeb Meksikas agastahe
Vai varieti ztēloties Lakricas, anīsa un mentola sajaukumu? Lūk tā ir agastahe, ko var vai nu mīlēt, vai nu nē. Ja garša pa prātam ,pievienojam augļu salātiem, desertiem, bet drosmīgā variantā arī vistas gaļas marinādēm
Olīvzāle
Nē, šis nav jaunums, jo šo garšaugu iecienījuši daudzi slaveni pavāri gan kā interesantu salātu piedevu, gan kā pesto sastāvdaļu.
Citronverbēna
Apbur ar savu skābisaldirūgteno citrusa aomātu tik spēcīgu, ka gribās vēl un vēl.
Vasarā pievienota ūdeņiem tā iepriecinās, bet savu unikālo smaržu saglabā arī kaltēta tējā ziemai.
Ananāsu salvija
Saldi medains, spēcīgs aromāts liek pasmaidīt katram, kas to pasmaržo.
Mazās lapiņas pievienotas augļu salātiem piešķirs saldu smaršu un patīkamu garšu.
MOŠĶI
Biežākais istabas mošķis ir laputis.
Bez panikas. Nomazgājam augu zem tekoša ūdens, apgriežam tā liekos dzinumus. Apsmidzinām ar cukurūdeni. Ja nelīdz, var izmantot veikalā nopērkamās zaļās ziepes vai citus specializētos līdzekļus.
Miltrasa – mēdz piemeklēt lielo lapu augus – salviju, salātlapu baziliku u.c. Sevišķi tad, ja tie par biezu sastādīti vai saauguši ( Raugāmies, lai augi nebūtu sabiezināti – atceramies apr ēšanu! ) 🙂 Tas ļaus izvairīties no šīs kaites.
Par garšaugiem ātri pastāstīja: R. Beirote, Zutiņi stādaudzētava.
