Salcietības zonas Latvijā ko mēdz saukt arī – ziemcietības zonas ir tās, kas bieži tiek rakstītas eksotisko un mazāk zināmo augu aprakstos vai ir atrodamas pasē jebkurai ziemcietei, un – kam daudzi diemžēl nepievērš uzmanību.
“Tā īsi, tas ir galvenais arguments, kamdēļ meitenēm no Alūksnes galīgi nevajadzētu klausīties, ko stāsta meitenes no Nicas un Rucavas.”
ASV Lauksaimniecības departaments sen atpakaļ izstrādāja zonu karti ar gaisa temperatūrām. Rezultātā ir diezgan viegli saprast, kuri augi, atvesti no svešām zemēm, spēj vai nespēj konkrētajā zonā izdzīvot. Vēlāk šo zonējumu sāka izmantot arī pārējā pasaule.
Kopā tiek izdalītas 10-12 zonas.
- 0. zona – 53,9–51,2
- 1.zona – 51,1–45,6
- 2. zona – 45,6–40
- 3. zona – 40 –34,4
- 4. zona – 34,4–28,9
- 5. zona – 28,8–23,3
- 6. zona – 23,3–17,8
- 7. zona – 17,8–12,2
- 8. zona – 12,2–6,7
- 9 zona – 6,7 –1,1
- 10.zona – 1,1– + 4,4
- 11. zona + 4,4–10
- 12. zona +10–12,8
Ar pilnu pasaules zonējumu iespējams iepazīties šeit: https://www.houzz.com/europeZoneFinder
Vienlaikus ļoti vērtīga ir šī karte, kur redzamas salcietības zonas Latvijā salīdzinājumā ar Eiropu.. Lai gan valstu robežas te nav precīzas, tomēr tā lieliski parāda, ka par visu to, ko var atļauties dārziņu īpašnieces UK, mēs varam tikai sapņot. Un ļoti iespējams, nav jēgas atvest zariņu vai stādiņu, jo pie mums visticamāk tas neizdzīvos.
Ja šķiet, ka Latvija ir maza, tad ņemiet vērā, ka salcietības zonas Latvijā ir veselas 3.
Turklāt pēc pēdējo gadu novērojumiem, var izdalīt visas 5 zonas.
Pamatā Latvija tiek sadalīta 3 ziemcietības zonās
4. zona (-34 ,-29C) – daļa Austrumu Vidzemes un lielākā daļa Latgales;
5. zona (-29, -23C) – šī zona šaurā strēlē šķērso Vidzemi un daļu Zemgales;
6. zona (-23, -16C) – piejūras Vidzeme, Pierīga, daļa Zemgales un visa Kurzeme.
Pēdējos gados ASV pētnieki ir mazliet pamainījuši Latvijas zonējumu, norādot, ka Kurzemē varētu būt arī vēl 2 zonas:
7. zona – Rietumu Kurzeme (17,8–12,2)
8.zona – Rucava un Nīca. (- 12,2–6,7)
Kartes Avots: https://www.agardenersforum.com/zone/place/11/latvia.html
Tiek izšķirta gan auga salcietība, gan ziemcietība.
Bieži vien, tas, ka augi nāk no līdzīgām zonām, nenozīmē, ka šajās zonās ir vienādi apstākļi ziemā.
Tā, piemēram, augs var paciest līdz -25*C. Bet tam var būt neciešami nemitīgie siltie periodi, tad auksts, tad silts, tad pēkšņs kailsals.
Par šo mēs varētu teikt, ka augam ir laba salcietība, bet mūsu klimata apstākļos problemātiska ziemcietība.
Salcietības zonas būs minētas vienmēr, iegādājoties daudzgadīgos stādus gan no vairumtirgotājiem, gan stādaudzētājiem. Ja tās nav minētas augu aprakstos, tās var jautāt stādaudzētājam.
Neaizmirstiet, ka stādaudzētāji ir ieinteresēti savas preces pārdošanā, tādēļ daudziem skaistiem augiem par, piemēram 6. vai 7. zonu to noklusē. Bieži tiek teikts – ziemo piesedzot.
Piesegt vienmēr var, taču tas nav risinājums, ja augs augs lielāks un kuplāks, tas ir koks vai pastāv risks, ka piesedzot augs var arī izsust.
Ir vērtīgi jau laikus zināt un noskaidrot, ar ko būs jārēķinās.
Un, ja stādaudzētājs no Kurzemes braši lielās, ka viņa dārzā konkrētais koks jau aug piecus gadus un viss lieliski, tad pircējam no Madonas vai Ziemeļvidzemes galīgi nebūtu par ko priecāties to dzirdot.
Tā īsi: Apzinies, no kurienes tu nāc, samierinies un dzīvo/audzē atbilstoši, necerot uz milzu brīnumiem, ja vien nevēlies īpaši piestrādāt, piesedzot, mulčējot, veidojot aptinumus.
Bet ir reizes, kad cilvēki tomēr dzīvo brīnumainās vietās.
Tāpat katram dārza īpašniekam būtu jāsaprot, kādi ir viņa patiesie dārza apstākļi. Kalna galiņš, ieplaka, meža ieloks – tas viss ietekmē arī temperatūru un var radīt īpašu `anomālo zonu`.
Tāpat kā augsnes īpatnības – smilšaina vai mālaina.
Ja gadījumā dzīvojat siltā meža ielokā un Jums nekad nekas neizsalst, tad nav arī iemesla neļauties jauniem eksperimentiem.
Viena no sliktas Ziemcietības īpatnībām – augs nenosalst, bet arī neaug augumā,nezied un neražo
Šī ir vispopulārākā problēma, ja augam ir problemātiska ziemcietība. Bieži vien sakņu sistēma iztur salu. Tomēr nosalst ziedpumpuri – (populāri, piemēram, platlapu hortenzijām), apsalst dzinumi – augs neaug augumā, nīkuļo. Koks nezied (populāra problēma `zelta lietum`), neražo (piemēram, persiki, aprikozes)
Un šo problēmu Jūs variet atklāt vien pēc daudzu gadu rūpīgas audzēšanas.
Mūsu ieteikums – kad ziemciešu stādu pirkšana un pasūtīšana uzņem histēriskos apgriezienus pavasarī, nepiemirstiet pajautāt un apskatīt salcietības zonas.
Īpaši svarīgi tas gadījumos, kad stādus iegādājieties nevis no uzticamiem un godprātīgiem stādaudzētājiem, bet koppasūtījumos, kur meitenes ļaujas smuko puķīšu valdzinājumam, bet tehniskajiem aprakstiem uzmanību daudz nepievērš.
Esiet gudri, plānojot savu puķu dobi. Galu galā tas nav grūti, ja priekšā ir karte.
Lai mums visiem skaista un ziedoša vasara!
R.Beirote / Zutiņi zs
Galvenais foto no: https://www.researchgate.net/figure/Map-with-plant-hardiness-zones-in-Latvia-with-average-winter-temperatures-and-the-objects_fig4_274146789
Par to, kā veiksmīgi izaudzēt skaistu puķu dobi, esam daudz stāstījuši mūsu Rakstu sadaļā. Ja interesē – uzmet aci!
Rakstu sadaļa
