Gladiolu audzēšana – mīti un realitāte

Gladiolu audzēšana nav uzskatāma par lielu māksu salīdzinājumā ar citām puķēm. Tomēr ir pāris pamatprincipi, kurus ievērojam paši un rekomendējam arī citiem, kas iegādājas mūsu piedāvātos gladiolu sīpolus.

Tad nu apskatīsim populārākās teorijas, kuras dzirdam no saviem pircējiem, bet kurām negribētu piekrist’.

Gladiolas ir jāstāda bagātīgā augsnē

Jā, kā jau katrai puķei, arī gladiolām patīk labi paēst. Tas nozīmē, ka tās vēlams stādīt trūdvielām bagātā augsnē un arī labi mēslot. Tomēr visu ar mēru. Ja gladiolas mēslojat ar dabīgajiem kūtsmēsliem, ievērojiet samērību. Ja kūtsmēslu būs par daudz, gladiolas augs garas, raženas, zili melniem kātiem. Tomēr viss spēks aizies zaļajā masā, un ziedi sanāks necili. Tādēļ mēs gladiolu mēslošanai ir izmantojam kompleksos minerālmēslus, jo tā vieglāk piemērot nepieciešamās devas un augus nepārmēslot.

Kā arī atceramies – pie zemes prasībām, gladiolām patīk vidēji auglīga zeme un pats galvenais – ar labu drenāžu. Ar labu drenāžu izceļas mālsmilts. Ko darīt, ja tādas zemes nav? Pie stādīšanas, zem sīpola var iestrādāt smilts sauju.

Jo lielāks sīpols, jo lielāki ziedi

Gladiolu audzēšana ir arī mūsu nodarbe. Mēs gladiolas audzējam lielākoties ziedu ieguvei, tamdēļ šo gadu laikā esam pārliecinājusies, ka kvalitatīvāki ziedi sanāk no otrā un trešā gada sīpoliem. Mazāka izmēra, jaunāki sīpoli dod raženākas ziedu vārpas. Lielie, vecie sīpoli vairāk nododas vairošanās procesam un ziedi paliek sekundāri jeb otrajā plānā. To arī var redzēt, iegādājoties liela izmēra sīpolus, tie ir nevienādāki un ar daudz vairāk jauno sīpoliņu aizmetņiem.

Gladiolu sīpoli jāsastāda ciešā čupiņā, lai veidojas kupls cers.

Šo metodi mēs paši nepraktizējam viena iemesla dēļ – cieši sastādītas gladiolas cīnās par teritoriju un izgāžas. Tas nozīmē, ka malās iestādītās gladiolas slieksies uz sāniem un tad uz augšu, veidojot neglīti kleinus kātus. Sabiezinātā stādījumā gladiolas var stādīt vienīgi podos, pie reizes atstājot podam lielāku atstatumu līdz augšējai malai, pret kuru gladiolām nedaudz atspiesties.
Klasisks gladiolu stādīšanas attālums ir 15 cm vienu no otras. Dobēs, stādot gladiolu pudurus, var izmantot 10cm atstatumu, bet ne biezāk. Optimālais dziļums 10-15cm. Tādēļ jā – nedrīkst gladiolas iestādīt par seklu. Jaunie sīpoli gladiolām veidojas virs vecajiem, un, ja gladiolas ir iestādītas par seklu tie nereti pat izlien augsnes virspusē.
Biežākā iesācēju kļūda – novākt gladiolas par ātru

Gladiolu sīpolus parasti novāc septembra otrajā pusē vai pat oktobra sākumā. Optimāli skaitās, ja ir pagājušas vismaz 30 – 40 dienas pēc gladiolu noziedēšanas. Reizē jāpiebilst, ka arī vieglas salnas nekaitē. Tomēr daudzi cenšas novākt visus augus savā dārzā jau septembra vidū vai arī baidās, ka salnas gladiolām kaitēs. Tāpat pakļaujas dārznieku forumu ietekmei.
Pāragra sīpolu novākšana neļauj tiem pietiekami nobriest, kā arī ietekmē to glabāšanos ziemas mēnešos.

Kāpēc manas gladiolas neuzziedēja tādās krāsās kā bildē.

Labi, nenoliegsim, ka selekcionāru foto ir apzināti veidoti no visskaistākā skatu lenķa un krāsas tajās nereti ir uzspodrinātas.
Tomēr tāpat kā citu ziedu krāsu, arī gladiolu ziedu krāsu nosaka augsnes sastāvs un ziedēšanas apstākļi – izteikti saulainie un lietainie periodi. Lietus var sabojāt visu.

Tāpat – jo bagātīgāka augsne, jo spilgtāka ir ziedu krāsa. Izteikti saulainos laika apstākļos un ilgstošos karstuma periodos ziedi ir plānākām ziedlapiņām un gaišāki. Ja tradicionāli tīru krāsu ziediem tas nav tik pamanāms, tad īpatnējo krāsu un krāšu pāreju ziedos šīs izmaiņas var būt izteiktas. Tāpat ziedu krāsu var ietekmēt arī daļējs noēnojums.

Bet vislielāko ietekmi uz ziedu krāsu atstāj mūsu vēlie, vēsie rudeņi. Vēsums kopā ar dienas garumu (kas oktobrī ir krietni vien īsāks) neļauj gladiolām pilnībā iekrāsoties vēlamajā košajā tonī.

Tādēļ pat vienas šķirnes gladiolām un augošām vienādos apstākļos ziedu krāsa var atšķirties, ja tās zied augustā vai, ja tās zied oktobrī.