Sparģeļu stādi un audzēšana piemājas dobē vilina daudzus. Bet kā to pareizi izdarīt.
Savulaik sparģeļi auga teju katrā dobē. Milzu zaļos sparģeļkrūmus bieži dēvēja par dobju asparāgiem un izmantoja gan kā skaistu dobjaugu, gan kā papildinājumu griezto puķu kompozīcijās. Jaunos dzinumus gan neēda, jo Latvijā nebija tādas prakses.
Dobē auga un pārtikā lieto Asparagus officinalis.
Mazliet citādāki asparāgi auga arī iekšelpās uz palodzēm, daudz cietāki. Tie arī ir Asparāgu dzimtai piekritīgi – Asparagus densiflorus ‘Sprengeri’ – blīvziedu asparāgs jeb Šprengera asparāgs. Kā istabas augus audzē arī citas sugas un šķirnes.
Sparģeļi ir ļoti iecienīti Vācijā, tādēļ arī latvijā tie ieviesušies no vācu muižkungu dārziem, vien zemnieki to ne visai pratuši apēst, tādēļ tas ilgus gadus pie mums nodzīvojis kā milzu dobju puķe.
Tā kā Sparģeļu stādus piedāvājam iegādāties arī mūsu stādaudzētavā, uzrakstīsim īsi par to stādīšanu un audzēšanu.
Sparģeļu stādi un audzēšana īsumā.
Sparģeļus stāda aprīļa vidū līdz maijam, tiklīdz zeme iesilusi 7-10*C
Sparģeļa audzēšanas vieta jāizplāno kārtīgi, jo tas ir ilggadīgs stādījums – sparģelis šajā vietā augs daudzus gadus. Tas īpaši nemīl pārstādīšanu.
Sparģelim piemērota plaša un saulaina vieta. Ja Sparģeli audzē kā dekoratīvu dobjaugu, var pieļaut nelielu noēnojumu, bet, ja ražas ieguvei, ēnaina vieta samazinās jauno dzinumu apjomu un kvalitāti. Augsnei jābūt labi drenētai, smilšainai un vieglai, lai sparģelis var izlaist savas lielās saknes gan uz sāniem, gan dziļumā. Sparģeļus nevar stādīt pārmitrās vietās un ļoti smagā, māla zemē.
Pirms stādīšanas plānoto dobi kārtīgi izravē un augsni kārtīgi uzrušina arī dziļuma. To var ielabot ar kompostu vai trūdvielām.
Attālums starp stādiem ir ~30 – 40 cm, bet starp sparģeļu rindām ~ 1,5 m. Jāparedz vieta, kur sparģeļa lapām izplesties.
Ja sparģeli stāda puķu dobē, jāparedz, ka pārējie augi ir vismaz 50 – 80 cm attālumā. Sparģelis izaug līdz pat 2m garš un kupls, un tam nepieciešama liela vieta.
Lai iestādītu sparģeli, ir jāizrok bedre vai vaga aptuveni 15 – 30 cm dziļumā un ~40 cm platumā atbilstoši stāda lielumam. Tajā ievieto sparģeli, izkārtojot tā saknes uz visām pusēm un apber ar zemes kārtu ~ 8 – 10cm. Stādam jābūt pilnībā nosegtam.
Ja plānots audzēt baltos sparģeļus, tos var stādīt dziļāk ~20 – 30 cm dziļumā.
(Ja sparģeļu saknes apžuvušas, tās pirms stādīšanas var iemērkt ūdenī. Pēc iestādīšanas sparģeli kārtīgi salaista.)
Lai iegūtu labu ražu, sparģelis ir jāmēslo. Pirmajā gadā tā ir ielabotā augsne, kurā stādām sparģeli. Nākamajos gados izmantojam komplekso mēslojumu, sparģeli pabarojot pēc ražas novākšanas.
Sparģeļu novākšana
Pirmajā gadā pēc iestādīšanas sparģeļu asnus uzturā nelieto – jāļauj krūmam sasakņoties un uzņemt spēkus. Ražu iegūsim tikai nākamajos gados.
Nākamajā gadā, ja stādi veiksmīgi ieaugušies, var novākt pirmos dzinumus.
Pirmie sparģeļu dzinumi parādās, tiklīdz augsne iesilusi līdz ~+12*C. Pirms tam sparģeļu vagās zemi uzrušina. Sparģeļus vāc ~ 10 dienas, nogriežot visus dzinumus, kas sasnieguši ~20cm.
Ja sparģeļu ražošanas laikā iestājas sausums, tie papildu jālaista.
Trešajā un ceturtajā gadā ražu jau iespējams vākt daudz ilgāk līdz pat Jāņiem. Bet noteikti ne pēc, lai sparģelis paspēj uzkrāt spēkus.
Trešajā gadā pēc stādīšanas sparģeļus ražai var griezt vienu nedēļu, ceturtajā gadā – divas nedēļas, piektajā gadā – četras nedēļas, tātad ar katru gadu ražas sezona pastiepjas garāka.
Sparģeļu dzinumus vāc katru otro dienu, ja kļūst siltāks, katru dienu vai pat vairākkārt dienā.
Pēc ražas iegūšanas nedrīkst aizmirst sparģeļus samēslot.
Lai iegūtu kvalitatīvu ražu, sparģeļus būtu nepieciešams laistīt, sevišķi, ja pavasaris ir sauss. Ja sparģeļiem pietrūkst mitruma, to dzinumi ātri pārkoksnējas un kļūst rūgteni.
Sparģeļu garšu nosaka arī pavasaris. Ja tas ir silts, sparģeļi aug ātri un ir maigi, ja vēss, process norit lēnāk un dzinumi kļūst koksnaināki.
Baltie un zaļie sparģeļi – kāda atšķirība.
Arī baltie sparģeļi var tikt audzēti kā zaļie. Krāsu veido audzēšanas tehnoloģija.
Zaļie sparģeļi netiek aprausti ar papildu zemes kārtu.
Ja audzējam baltos sparģeļus, sparģeļu dobei uzber augstu zemes slāni un vagas virspusi pieplacina. Sparģelis augot zemes valnī saglabā balto krāsu. Tiklīdz tas saskaras ar sauli, kļūst zaļš. Tiklīdz virs vagas parādās balta sparģeļa galiņa, to atrauš un nogriež. Pēc tam zemi uzrušina atpakaļ.
Sparģeļus griež zem zemes ar asu, garu nazi.
Ja sparģeļa galviņa kļūst violeta, to jau var uzskatīt par pāraugušu.
Viens sparģeļa stāds vienā reizē izdzen 3-5 baltos dzinumus.
Ņem vērā:
Sparģelis aug ļoti ātri līdz pat 20 cm diennaktī.
Pēc ražas vākšanas, sparģeļiem atstāj pāris dzinumus, lai tas veido krūmu un uzkrāj spēkus. Baltajiem sparģeļiem uzbērto augsnes kārtu atrauš un izlīdzina. Sparģeļus samēslo, lai tie var veiksmīgi attīsties.
Rudenī sparģeļu zarus nopļauj un pirms ziemas sparģeļu vagai uzrauš krietnu augsnes kārtu.
Sparģeļu stādi un audzēšana aizrauj arī mūs, tādēļ šajā sezonā piedāvājam arī sparģeļu stādus.
Pieejami A klases stādi sekojošām šķirnēm:
Sparģeļu šķirne ‘Gijnlim’ – Spilgti zaļi dzinumi ar purpurkrāsas galiņiem. Ļoti ražīga šķirne. Viena no populārākajām Ziemeļeiropā audzētajām sparģeļu šķirnēm, ieguvusi arī ,,Award of Garden Merit“ balvu. (AGM balva palīdz dārzniekam izvēlēties labākos augus savam dārzam) Raugi te: https://www.rhs.org.uk/plants/172916/i-asparagus-officinalis-i-gijnlim/details
Sparģeļu šķirne ‘Backlim‘ – Piemērota gan balto, gan zaļo sparģeļu ražas ieguvei. .Ļoti skaista izskata sparģeļi ar ilgu ienākšanās laiku. 100% vīrišķā šķirne. To bieži izmanto komerciālie audzētāji. Jo vecāks kļūst augs, jo vairāk uzlabojas ražas kvalitāte. Rudenī ātri “ielien atpakaļ zemē”, tādēļ uzkrāj lielas spēka rezerves pavasarim.
Sparģeļu šķirne ‘ Cumulus ~ – Lieliskas garšas Baltie sparģeļi. 100% vīrišķa šķirne, kas ienākas agri ar skaistiem, apaļiem un cieši sakļautiem galiem. Francijā šāi šķirnei piešķirta Aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norādes zīme un tā ietilpst “Asperges du Blayais” sparģeļu šķirņu klāstā.. sparģeļi ir maigi un saldi. Galotnes kūst mutē, un dzinuma pārējā daļa ir mazliet rūgtena.
Sparģeļu šķirne ‘ ERASMUS~ – Lillā sparģeļu šķirne ar lieliem, resniem dzinumiem. Salda, patīkama garša. Var lietot gan ceptus, gan svaigā veidā. Agra un ļoti ražīga šķirne.
Sparģeļu šķirne ‘ HERKOLIM – Baltie sparģeļi, kas paredzēti labai ražai – augstas ražas šķirne, kas ražo vienādi lielus, resnus, sulīgus sparģeļu kātus. Ļoti augsts ražas potenciāls, neiebilst pret sabiezinājumu un pārstādīšanu. Novērtēti arīdzan kā ļoti garšīgi baltie sparģeļi. – Piemērota šķirne Bioloģiskajai audzēšanai. Francijā šai šķirnei piešķirta Aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norādes zīme un tā ietilpst “Asperges du Blayais” sparģeļu šķirņu klāstā.. sparģeļi ir maigi un saldi. 100% Vīriešu dzimtes hibrīds.