Blog

Tomātu audzēšanas problēmas pērn – kā nepieļaut tās šogad?

Tomātu audzēšanas problēmas pērn – kā nepieļaut tās šogad?

Tomātu audzēšanas problēmas pagājušajā gadā sastapām ļoti daudz. Pērnais gads bijā liels pārbaudījums tomātu audzētājiem, bet – tā kā pie lielākiem vai mazākiem tomātiem tika katrs – kurš gan vairs savas kļūdas atceras, vai ne?

Mēs atceramies!

Un Lielākās Tomātu audzēšanas problēmas centīsimies uzskaitīt:

 

Pāragri iesēti tomāti

Lai izstādītu tomātus neapkurināmās siltumnīcās, tos nav nepieciešams sēt ātrāk par 10. – 25. martu. Bet kurš gan klausa 🙂  Tiklīdz aiz loga sniegs sāka kust, tomātu sēklas bira kastītēs uz palodzēm grabēdamas. Rezultātā bieži vien, ja netika izmantots speciālais apgaismojums,  tika iegūti izstīdzējuši un novājējuši stādi.

Pērn bija ilgs un auksts pavasaris, tamdēļ tomātus izstādīt siltumnīcā nebija iespējams tik ātri kā kārotos.
Pāragri iesēti tomāti sasniedza izstādīšanas fāzi jau aprīļa vidū, bet to izdarīt neapkurināmās siltumnīcās nebija iespējams, jo zeme vēl bija pārlieku auksta. Tā tie izstīdzēja un vārguļoja uz palodzēm vēl divas nedēļas, reizē arī iegūstot stresu, jo augam ir paredzēts jau vairoties, bet tas vēl atrodas šaurā podiņā uz palodzes.

Pāragri izstādīti tomāti aukstā, neiesilušā siltumnīcā

Pavasarī bija vēss, tomēr daudzi izstādīja tomātus neapkurināmās siltumnīcās, pirms vēl zeme bija kārtīgi iesilusi.
Rezultātā tomātu stādi ne tikai `stāvēja uz vietas`, bet arī sāka zilēt to lapas. Tā notiek, ja zeme siltumnīcā nav pietiekami iesilusi un tomāti aukstuma dēļ nespēj uzņemt no augsnes fosforu. Šis faktors krietni ietekmēja dažas labas siltumnīcas ražu.

Lai varētu droši izstādīt tomātus neapkurināmā siltumnīcā, zemes temperatūrai jābūt ne zemākai par 10 – 12*C – arī naktī! Kamēr tā nav – droši var nesteigties!

Pārprastas BIO audzēšanas metodes

Dabai draudzīga un bioloģiska lauksaimniecība ir mūsu mērķis. Tomēr daudziem šķiet, ka pietiks laistīt tomātu ar ūdeni, un pārējo no augsnes tas uzņems pats. Tā gluži nav un pagājušā vasara ar ekstrēmiem laika apstākļiem – te auksts, te karsts – bija tam pierādījums. Arī izmantojot bioloģiskās metodes, siltumnīca ir jāmēslo, turklāt, jādara tas gudri, kombinējot gan organiskos mēslus, gan zāļu vircu, bio humusu u.c.

Karstuma izraisīta panika  un neapputeksnēšanās vasarā

Pērnajā vasarā ilgstoši pieturējās +25-30*C, kā rezultātā tomātu siltumnīcās sākās stress. Mazās un slikti vēdināmās siltumnīcās karstuma dēļ čokurojās lapas, bira ziedi un tomāti neapputeksnējās. Rezultātā pārņēma panika, ka būs jāpaliek bez tomātiem. Labi gan, ka iestājoties vēsākam laikam, augi atguvās un arī parādījās pirmie augļi.

Ko darīt šogad? Apdomāt siltumnīcas vēdināšanas iespējas. Iespēju robežās izvēlēties karstuma un stresa noturīgākas šķirnes. Cerēt, ka šī vasara nebūs pārmērīgi karsta 🙂

Kalcija un Kālija trūkums

Kālija trūkums ir galvenais iemesls, kādēļ tomāti vienmērīgi nenogatavojās un tiem veidojās zaļās, cietās cepurītes jeb pleciņi. Un jāteic, ka kālijs ir ļoti nepieciešams gan šķirnes tomātiem un it īpaši, piemēram, klasiskajai Vērša sirdij, jo tai ir jau ģenētiski raksturīgš šis deficīts, gan arī hibrīdajām tomātu šķirnēm, jo – ja reiz mēs no sportista gaidām labākus rezultātus, mums arī tam ēst jādod nedaudz vairāk kā parastam grāmatu tārpam.

Tāpat arī laicīga Kalcija mēslojuma nodrošināšana var ļaut izvairīties no `sausajiem dibentiņiem`.

Bet abas šīs barības vielas ir jāsāk dot laikus, lai būtu rezultāts.

Augusta rasa

Bet tad nāca vēss rudens. Un daudzi piemirsa, ka jāmaina vēdināšanas un laistīšanas paradumi.  Turpinot ierasto vasaras laistīšanas manieri arī rudens pusē, augļi briestot plaisā un tas ļoti veicina puvju veidošanos.

Ko šogad?

Skatīsimies kāda būs vasara un reizē – centīsimies būt prātīgāki. Arī mēs 🙂

Drīz tomātu sēšanas un stādīšanas laiks.

Ielūkojies mūsu “Tomātu šķirņu katalogā”, iespējams, atradīsi ko interesantu.

Pastāsti par mums saviem draugiem

Related Posts

Enter your keyword