Blog

Pelēkie zirņi ar speķi un citi ēdieni Ziemassvētku galdam

Pelēkie zirņi ar speķi un citi ēdieni Ziemassvētku galdam

Pelēkie zirņi ar speķi, pīrāgi vai varbūt tomēr rosols? Kas ir īstie un tradicionālie latviešu ēdieni, ko pasniegt Ziemassvētku galdā?

Kad jautājam latvietim, kas ir tavas valsts nacionālais ēdiens? – Lielie pelēkie zirņi ar speķi parasti izskan kā pirmais. Pelēkie zirņi ar speķi ir gan tas ēdiens, ar kuru sevi identificējam kā nāciju, gan tas, bez kura nekādi nespējam iedomāties arī savu Ziemassvētku galdu. Jo tieši Ziemassvētki ir laiks, kad šo ēdienu ceļam galdā neskatoties uz to, ka tas, iespējams, paliks neievērots pārējo 12 ēdienu vidū.

Un tas arī tādēļ, ka latvietis vienmēr ēdienam ir piešķīris ne tikai praktisku, bet arī simbolisku nozīmi. Katrs ēdiens, ko liekam svētku galdā, ir ar nozīmi. Vairot, sekmēt, pielabināt, piesaukt, pieburt. Un sevišķi tas svarīgi svētkos, kas mums nozīmīgi pēc Saules kalendāra.

Ziemassvētkos galdā liek pupas un zirņus, jo tie simbolizē auglību, dzīvību un apaļās formas dēļ raitu lietu ritumu.
Neiztikt arī bez cūkas šņukura, jo latviešiem visa dzīve pakļauta zemes darbiem. Cūka kā zemes racēja dod veiksmi un vieglumu arī vīriem – zemes arājiem.

Tādēļ Pelēkie zirņi ar speķi savā ziņā ir ezotēriska veiksmes bumba.

Gaļa ziemassvētku galdā bija obligāta. Kā tā tika gatavota, bija atkarīgs no saimnieces rocības. Pieticīgāk dzīvojošiem nereti tas bija tikai grūdenis no cūkas galvas, bet bagātākās mājās cepta pavēdere un desas. Ne tikai putraimu desas, bet arī gaļas desas.
Un Speķa rauši – tā senāk dēvēja pīrāgus, jo senlaikos tos cepa krāsnī, apraušot ar pelniem. Tie bija pārticības simbols, tos ēda, lai bagāts nākamais gads.

Rudzu maize un medus – spēks un salda dzīve jeb prieks nākamajā gadā.

Vismaz 12 ēdieni simbolizēja pārticību un labklājību, jo, ja reiz esi labi paēdis, būsi stiprs un varēsi labi strādāt.
Tādēļ Ziemassvētkos vajadzēja arī 9 reizes ēst, tad nākamais gads un ari pats ēdājs būs bagāts.

Lībieši un Ziemeļvidzemē Igaunijas pierobežā dzīvojošie senči galdā lika asinsdesas un savā starpā sacentās, kurš vairāk putraimdesu apēdīs. Uzskatīja , ka ar brangu ēšanu ļaudis sekmē nākamā gada ražu.

Ziemeļvidzemē tika cepti arī augstie rudzu maizes kukuļi. Kukulīši veidoti lieli un augsti, lai nākamajā gadā liela raža un visi labumi kaudzēm vien!
Ziemassvētku galdā noteikti bija jābūt maizei, lai nākamajā gadā nepietrūktu maizes.

Ziemassvētkos brangi ēda paši un mieloja arī savus dzīvniekus, labi sabaroa arī govis un cūkas. Bet Ziemassvētku galdu nevāca nost, jo ticēja, ka naktī, kad jau visi aizgājuši pie miera, nāk mieloties arī senču gari jeb veļi.

Lai nu kā – zirņiem ar speķi uz svētku galda jābūt.

Jo zirņi nozīmē naudu un pārticību, lietu labu izdošanos, jaunu dzīvību sētā, palīdzību saulītei un cilvēkiem ripot uz augšu, uz gaismu.
Zirņus līdzīgi kā zivs zvīņas arī turēja makā, lai sekmētu bagātību un auglību.

Bet ko darīt, ja zirņi ar speķi palikuši pāri?
Vai tiešām mest pār sētu, jo citādi būs jāraud? Interesanti, ka senajās parašās šāds variants nav minēts. (Jo senie latvieši ēdienu cienīja un neatļāvās izmest)

Tādēļ palūko šeit, kā Zirņi ar speķi var tikt gardi apēsti nākamajā dienā!

Lielie Ziemassvētku zirņi, cukurzirņi un raibās pupiņas pieejamas pasūtīšanai arī mūsu saimniecības e-veikalā www.ZutiniVeikals.lv

Bet vēl vairāk gardu recepšu atradīsi Recepšu sadaļā.

Pastāsti par mums saviem draugiem

Related Posts

Enter your keyword