Blog

Barbaras diena – laiks ēst pupas, zirņus un vārīt klimpas

Barbaras diena – laiks ēst pupas, zirņus un vārīt klimpas

4. decembrī tiek svinēta Barbaras diena, ko senie latvieši atzīmēja, ceļot galdā pupas, zirņus un vārot klimpas jeb ķiļķēnus, lai aitas augtu brangas un villainas. Sievas un meitas gāja ķekatās, pārģērbušās par aitām un skaļi blēdamas un dauzīdamas kājas pret zemi.

Svēto Barbaru mēs pazīstam no kristīgās pasaules, tomēr bez kristīgā aspekta, itāļiem Barbara ir bijusi flotes aizbildne, spāņi tai piedēvējuši artilērijas sarga godu, ko vērā ņem arī latviešu artilēristi, atzīmējot šajā dienā sev svētkus. Vācu tautām Barbara stāvēja sardzē par kalnračiem, bet mēs, latvieši, esam daudz vienkāršāki. Tā kā baltu tautas dzīvoja saskaņā ar zemi un dabu, mums Barbara ir aitu aizbildne. Tādēļ latviešiem šajā dienā visi rituāli vērsti uz jaunu dzīvību un – aitām! 🙂

Par Barbaru un aitām

Barbara dēvēta arī Barba, Bārbala, Bērbala, Bārbariņa. Viņa uzskatīta par aitu un kazu un govju aizbildni, un šajā dienā jāņem vērā vairākas tradīcijas.

  1. Nedrīkst strādāt māju darbus, tomēr ir atļauts iet mežā,
  2. Nedrīkstēja aust uz stellēm, lai aitas neklibo,
  3. Nedrīkstēja šūt un adīt, lai aitām nedzimst akli jēri,
  4. Tomēr drīkstēja cirpt aitas, lai kupla vilna aug,
  5. Sievas, meitas un bērni iet ķekatās, ģērbušies kā aitas un jēri.

Ķekatās jeb čigānos iešana

Sievas, meitas un dažkārt arī bērni Barbaras dienā gāja ķekatās. Viņas pārģērbās par aitām un jēriem, izgriežot uz otru pusi aitādas kažokus, savukārt, starp kājām turēja ar salmiem piebāztu cimdu, imitējot aunu un auglību. Ķekatās gājējas arī piekopa īpašu gaitu – dauzīja kājas pret grīdu, imitējot aitu kāju skrapstēšanu, sievas blēja kā aitas un dziedāja dziesmas.

Ganiņi meta kūleņus un tupus lēkāja pa grīdu, sitot ar rokām pa ceļiem, gurniem un vidukli un dziedot strumpās dziesmas:

Strumpi mani jēriņi,
Strump kazlēniņi;
Es pats strumpēju
Ķekatu vakaru.

Barbaras dienas ēdieni

Lielākajai daļai latviešu svētku ēdienu ir rituāla nozīme un Barbaras diena nav izņēmums.

Šajā dienā ar ēdienu centās sekmēt aitu labklājību.

Viens no šādiem ēdieniem bija Klimpas.

Tās vārīja lielas apaļas, lai aitas brangas vestos un ēdot lika pa divām mutē, lai aitām jēri pa diviem dzimtu.

…………………………

1910. Barbarā vāra klučus (klimpas), lai aitām jēri būtu kā kluči.

/L.Kļaviņa, Liepas pag./

1911. Bārbalas dienā klimpas pa divām reizē mutē jāņem, lai jēri pārās nāk.

/K.Jansons, Plāņi./

………………………………….

Galdā tika celti arī pākšaugi – pupas un zirņi. To uzdevums bija sekmēt dzīvību un dzīvo. Lai nākamajā gadā laba raža kā tīrumā tā kūtī.

Tika vārīts arī dārzeņu un pākšaugu sautējums vai grūdenis, lai nākamais gads ražīgs klētī un pagrabā.

Vairāk par grūdeni te:
https://zutini.lv/grudenis-kukis-zidenis-gatavosim-tradicionalu-senlatviesu-ziemas-edienu/

Par Barbaras dienu pastāstīja: Rūta Beirote

Izmantotie avoti:
http://valoda.ailab.lv/folklora/ticejumi/bard.htm
M. Šternas grāmata “Senā gadskārta”

Pastāsti par mums saviem draugiem

Atstājiet komentāru

Related Posts

Enter your keyword